man kompis līdz malām piedzīts ar visādiem materiāliem, kas visi svarīgi, un kaut vienu pašu teikumu būtu žēl pazaudēt. bet ja tas viss nokūpētu uzreiz, tad gan es smietos un lektu no priekiem gaisā.
ja godīgi.. dažreiz mēdzu apcerēt - ja viena no pilsētām - rīga vai tokija uzietu gaisā for good, cik gan man tad būtu viegli dzīvot :)

ai, nemaz negribas runāt vairs par tiem kantoriem.. no sākuma netic manai adrsei, tad vārdam, tad dokumentam, tad skolas fakultātei, tad rēķiniem. tad varēja vienkārši piekārt zīmīti - melniem un baltiem aizliegts ienākt.

un man ir jauna paranoja!:) esmu savalaik baidījusies pustumsā no spokiem, bet šodien pirmo reizi baidījos, ka ninzas slēpjas aiz kokiem.

esmu ievērojusi, ka katrreiz, kad aizeju pie zojas, viņa izģērbjas. šiverē pa istabu meklējot vešiņas, un žestikulējot stāsta sensacionālus jaunumus.

nolādēts! nav vēl ne nedēļa te nodzīvota, ka man jau drausmīgās bailes klāt, kas neļauj pirms pusnakts iemigt. piemēram, tikko bija būkšķis manā 3.stāva logā, un pa dienu zvanīja interfons un nerunāja.

upd pirms rītausmas nevis pusnakts