laikam jāpadzēš ārā tās pēdējo dienu nenozīmīgās frāzītes, jo man vispār ir atvaļinājums un es nepiedalos. skatos TV un mizoju dārzeņus, glaudu galvu un šķinu sēmuškas. sirdsapziņa pamostas naktī, bet tad baidos rakstīt, lai nevienu nepamodinātu, un viss izkūp uz debesīm lugšanās.

man ar atmiņu ir kļuvis tik slikti, ka asprātīgi domātajā stāstā par to, kā es grasījos pirkt Louis Vuitton somu, es aizmirsu vārdu "Louis Vuitton".

nu, Cibas Dieviņ? esam tad par turciņiem, ja?