es neko nerubīju no tās negulēšanas. un tas lietus garš garš un tinās gar logu kā smilšpapīrs. un tikai uz leju vislaik. šššš ššš šššš šššš.
šodien redzēju uz ielas tādu kā manu vecmāmiņu, kas vilka tādu kā mani pie rokas.

laikam tikai dušā var noslēpties no lietus.

un es tad no sirds ceru, ka tie labdarības vecīši būs ļoti veci. tāpēc, ka ja es arī šodien dzirdēšu piezīmes no sērijas "russkaya?" vai "poland woman", būs skandāls. esmu uzpucējusies, un iešu satikt, kā bija rakstīts ielūgumā "the generation who contributed to boost the Japanese economy". lol.

tie bija patiešām veci onkulīši. un vienīgā, uz ko es sadusmojos, bija Tanaka, kas mani vilka aiz piedurknes rādīt kā tādu zvēru, un es viņu rupji atgrūdu. mazītiņi onkulīši ar goda lentām sastājās riņķī un prašņāja visko, un ciemos aicināja. nopētīja protams. teica, ka esmu mīlīgi kautrīga, un mans deguna izliekums starp acīm esot brīnišķīgs, un tad viens otram lika pirkstus pie deguna un mērīja attālumu starp acīm.

- rabbit-san, kāpēc tu neēd?
- es nespēju ēst publiski
- rabbit-san, vai tu mājās gatavo?
- es nespēju ēst viena
- rabbit-san, cikos tu šorīt piecēlies?
- es vairs neguļu

upd es vispār esmu mazu kopienu cilvēks

coca cola tiešām ir garšīgs dzēriens. no aukstām bundžiņām, ne pudelēm. un nejau ūdens vietā, bet saldajā. vai ne? es pat teiktu - tāds pats derīgais izraktenis kā kartupelis. un neticu, ka tā ir tikai reklāma. turklāt iesaiņojums arī IR glīts. un kāpēc, lai par viņu nedziedātu dziesmiņas? ja jau dzied par tupeni un zirņa bērnu..

es strp citu pagulēju. izrādās tas bija no stresa.

neesmu redzējusi ceriņus piecus gadus.