Lieldienu rītā es ieslēdzos istabā un izlikos par beigtu. man klauvēja pie durvīm, bet es klusēju. un atteicos iet pie galda, jo negribēju, lai puņķis nostiepjas garš gar dakšu kā apšubeciņu marināde.
otrā dienā sākā murgi. visnotaļ adekvāti - es meklēju mājas un atradu - tieši kaimiņos laimīgajām.

iznācu laukā izbadējusies un nobrēkusies tikai otrajās lieldienās ap pēcpusdienu. mazliet šķīstāka un piedodošāka. bet ar sajūtu, ka Dievs ņēmis ļaunā.

- tuk, tuk! c'est la vie.