jocīgi, ka mans žurnāls radījis iespaidu, ka esmu kaut kāda emocionāli nestabila. tāda kā vilšanās dažreiz balsī tiem, ko satiek dzīvajā.

tāds laiks, k[āds ir pašlaik, ir mans mīļākais laiks.

varbūt tāpēc, ka caur zariem visu var redzēt. ka viss vēl nav vulgāri zaļš kā jūnijā vai vēlāk. bet arī sniegs netriec sejā un var pacelt acis. pūpolu laiks viennozīmīgi ir labākā sezona.

man ir tīkliņa zeķes un satīna šorti. un kad es atgriežos ar taksometru vakaros mājās, uzlieku kaseti "lucšije druzja ģevuški eto briļiantī"