vakar gāju pa trotuāru - viegliem plīkšķiem putnu sūdi triecās pret to.

tikko runāju ar pašu lielo fizikas profesoru. par savām lietiņām.

vēl man patīk Janīna Kursīte

(viņa te laikam kādam mamma)

atbrauca ciemos itāļu familia ar bērniem un apaļiem vēderiem. pietūcījās pilna mana pusaudža istaba. kā par spīti dienā, kad esmu atkal uz gultas. māte ienesa viņiem kanēļmaizītes. a, es kā paskatos, ka kāds ēd kanēļmaizīti, tā uz korķi pavelk un es grīļīgi aizsteberēju līdz podam. atkal ieraugu, ka kāds bāž mutē kanēļmaizīti, tā atkal parauj. tāda, lūk, mums tikšanās sanāca. nākamreiz tiksimies tikai pēc gadiem un Sicīlijā. un ko viņi padomāja? pat nelikās izbrīnīti, bija pārņemti paši ar sevi. tas jau labi.