"krustiņš dūriens pietupiens" (c) (c kā cits)

Gautama pagrieza galvu atpakaļ un raudzījās džungļos. Bet tas nelīdzēja. Ne tie bija laimīgās debesis, ne draudīgais biezoknis. Puķes nesmaidīja, un gaiss nebija patīkami mitrs un kļāvīgs. Viss ko Gautama redzēja bija Dabas tukšā seja, un viņš juta, kā tam izskrien cauri šausmu tirpas. Viņam gribējās vemt [..] Viņš bija tik vājš, ka pat nevarēja skaidri sadzirdēt savas domas, bet tās teica, ka viņam jādzīvo."

mēs visi varam būt mūki, ja gribam, un varam būt cilvēki, ja gribam.

tie cilvēki kas dzīvo kopā ar papagaiļiem un visādām tur orhidejām, tiem jau arī dieviņi ir daudz, dažādi un krāsaini. a, mums viss ir pelēks - pelēkās debesīs parasts pelēks dieviņš kā tāds ierēdnītis.