nogāju lejā pēc buterbroda.

var jau būt, ka es te kaut ko pārprotu ar to klimata maiņu, bet man liekas ka gaisā ir kaut kas.

tas jau tā kā lugās - parasti beigās uzrodas kaut kādas zanes vairākas.

man vakar naktī zvanīja no numura, kas sākas ar 49.. polija it kā 48, francija 33, japāna 81. lediņ, tu atkal muļķojies?

upd ā, nē - friči.

domājat, ka es nenovērtēju un man nekur nav labi in general? tā nav. es esmu laimīga (tā ka kaifs), lūk, šitā vienkārši sēžot mājās pie loga un apzinoties, ka man ir ko ēst, ka man nekas tā īsti nedraud un man ir, kam piezvanīt, ja kas. ka mani baro, mīl un žēlo - īsumā.

sabīstos tikai kad sekcija tā vairāk nograb garāmbraucošas mašīnas dēļ. liekas, zemestrīce, spoki un nu viss pārējais.

piesēdos 5 min pie TV, bet tur 2as blondas sievietes ar dzeltenām sejām burtoja slikti iemācīto tekstu. i mean, tas pasākums saucās "svešās dzīves".