koroče jā - mums naktī atnāca bandīts ar atvēru ķūli. nācās saukt policiju. mans telefons nedarbojās, bija jāmodina kaimiņiene. tikmēr marabu ar nazi turēja jamo ciet un lamāja. atnāca trīs resni policisti un savāca. un tad es uzaicināju satraukto kaimiņieni pie mums uz ziemassvētku svinībām.

bet nu jā, man tagad ir paranoja - bail no visa. un katrs nieks liekas aizdomīgs.

tagad saslēdzas visādas detaļas, jo līdzīgi trokšņi - sajūta, ka kāds ložņā gar logu, regulāri atkārtojās jau pirms tam. nakti iepriekš, ārā pīpējot, likās, ka kāds nāk no kaimiņdārza. un tad vēl tās svešās apenes, ko atradu pirms pāris mēnešiem uz sliekšņa.. es gribu prom no šejienes.

vārot kartupeļus rasolam, izkausēju plītij blakus stāvošo trauku resti - tagad tur stiepjas gari plastmasas pavedieni un smird. nespēju koncentrēties.

a, ko man tagad kārt lampiņas un bumbuļus tur, kur vēl nesen tas maniaks rosījās ap izkārto veļu?

kartupeļi sadrupa, nesanāk kubiciņi. es vienkārši saasināti uztveru to visu lavīšanos un ložņāšanu ap manu nometni - vietu, kuru es uzskatu par patvērumu. man nav bail no žurkām un pelēm tā, bet man ir bail tā, ko es nezinu. no tās slapstīšanās.

tā trauksme laikam saglabājusies no gadījuma bērnībā, kad satiku pirmo pedofilu. savā istabā. tāpēc man laikam ir bail būt mājās vienai un no klusuma un tumsas. jo tādā klusumā un tumsā izrādās jau sen sēž svešais tavā istabā un tevi biedē.
kur es paliku? jāiet griezt desa tagad.

ārā baigais vējš un kauc bremzes kā hičhoka vijoles.

da, nu - rasols:) mērcē baltais jogurts ar wasabi.

mums jau bija, mēs jau pabeidzām. tādi konpakti expresso ziemassvētki.
- take out?
- yes, please

čur ņi voda