es esmu ljoti nogurusi un man gribas raudaat. gribas raudaat jau kopsh taa briizha, kad trokshnainajaa elektronikas tirgus placii sapratu, ka ja tas, kas pashlaik notiek, buutu kaads celinieka romaans, galvenais varonis shajaa mirklii teiktu "stop". pietiek, ir jaabrauc maajaas.
es vairs nespeeju klausiities ielu tirgotaaju hiphopaa, kas piedaavaa visiem kontaktleecas viena mikrofona skanjas diapozonaa, kas skar lauzhu simtus, es nepaarcietiishu vairs nevienu vieniigu "uzmaniigi, skatieties, kur lieciet kaajas - naakamaa pietura Kanda. lalallala-lalalaaa". es vairs negribu dungot nevienu nodraaztu ziemassveetku dziesmu valstii, kurai ar ziemassveetkiem nav nekaada sakara.

un cik taalu es esmu tikusi? nekas jau nebeidzaas. es tagad seezhu tukshaa konferenchu zaalee. paspeeleesimies projektinos, prezentaacijaas un shefinjos. luuk, tev slinks japaanju inzhenieris un priekshziimiiga indoneezieshu sekretaare - uztaisiet taadu kalendaaru, kas raada citaadu laiku!　taadu laiku, kaada veel nav bijis. man tikko radaas jauna ideja, laikam beidzot iistaa, bet koleegji diemzheel jau aizgaaja. es viena lauzu rokas, kuras triic pie nolietota IBM. peec stundas jaanodod gala variants. ar ko mees vispaar te nodarbojamies?

nee, es nepaardziivoju par ziemassveetkiem. shis jau buus ceturtais tukshais numurs peec kaartas - saapiigi bija pirmie divi. pirmais uz tilta ar siermaizeem un uudeni un otrais, kad apkaart bija vieni vieniigi musulmanji. celojumam nav darba un sveetku dienu. kaut kas liidziigs ir arii jaunaa kalendaara pamataa. vienkaarshi nav dienu, tikai izgaismoti pienaakuma apvaarshni - daliijums saulee un eenaa, un pasha dziiviibas pulss. kaa lai to paskaidro inzhenieriem. kaa klai paskaidro to, kaaapeec man triic rokas.
un tagad es ieshu noskaloshu seju, smaidiishu un teikshu "everything will be all right" (tiem, kas redzeejushi maajsaimniechu seriaalu "mary hartman", tie zinaas, kaadaa intonaacijaa es to teikshu - taads allright, kas iznirdz pats sevi, taads alright, kaada nemaz nav; taads future allright, ko visi grib dzirdeet)
viss, ko es gaidu, vienlalga - gan te, gan tur ir tikai mazlietinsh veiksmiites - nu kaapeec, lai peekshni man taa neuzspiideetu? kaut kur tachu taaa spiid!
labi, ka mees tikai speeleejamies. darbinos, shefinos un projektinos. labi gan, ka tas nav pa iistam. tad jau arii manas bailes un skumjas nav pa iistam. taapat kaa viss paareejais. kaa sveetku dienas, kuras nemaz nav.
tikai kaapeec triic rokas, ja jau tas nav pa iistam?

man jau labu laiku juuk taas izskanjas, ar ko jaanobeidz teikumi - lv, jp vai com

un tas cipars, kas pierakstiits paroles beigaas jau sen vairs nav mans gadu skaits

aa, un jaa - peec otra kinostaasta izlasiishanas, sapratu, ka tas Bergmanis ir vienkarshi slims. kino sabeigts cilveeks, kas nenecik nepaziist dziivas sievietes - tikai Aktrises, kas, vinjapraat ir tukshvaardiigas, sevi atrunaajushas viegli nomainaamas butaforijas...

miljoniem vienādu triumfa arciņu
nolaizi vēstulei domāto marciņu

attaisi biksēm priekšējo podziņu
es tev atļauju pamīzt pa lodziņu

luksofors kā mērkaķīts pieķēries stabam
pārmijus miedz man ar actiņām abām

aizripo projām ausu irbulīts
ar otru kājiņu tas ir cirkulīts

mao shao
ķeņ ķeņ shing
xeng yang
Dao

pilsēta, kurā tevi nevienam nevaig.
pasaule.

Words are flowing out like endless rain into a paper cup
They slither wildly as they slip away across the universe
Pools of sorrow, waves of joy are drifting through my open mind
Possessing and caressing me
Jai Guru Deva OM

Nothing's gonna change my world
Nothing's gonna change my world
Nothing's gonna change my world
Nothing's gonna change my world

ha-ha-hah-hah-a-aa--haaa

juu fink aim damb?
hoo oohohoh

kūlio

cilvēks nodzīvo dzīvi šā tā un tad izdomā par sevi leģendu. pārējie grib sekot viņa piemēram, bet nesanāk. dejotāji uznāk no kreisās puses un ļaujās vaļībām. pie klavierēm raimonds pauls.

lomās Rūtiņa un Kvadrātiņš

"la maman et la putain" (1973) šodien uz mazajiem ekrāniem

tikai pirms tam vēl vienu mazo korvaloliņu.

cilvēciņš fotogrāfijā kustās

istabā ir viens draugs un divi pīlādži

"la maman un la putain" scenārija teksts ir izcils. Izcils!!
tas nomierina nervus pēc tās šausmīgās Bergmaņa kinostāstu valodas.

tādi dialogi, kurus attīt vēl un vēl. kurus mācīties no galvas un citēt. tāda filma, kuru neskatās vienreiz. bet tā ar baudu - pa fragmentiņam. tāda filma, kuras dēļ var atcelt tiešos reizus uz Parīzi.

izmetiet, lūgtum, mani no savām listēm. mani sāpina doma par to, kā jūs tinat pāri visu, kas ar manu jūzerpikču. kam interesēs un būs laiks, tas pats atnāks un palaikam paskatīsies, kā man iet. citādāk jūtos it kā tas ielu tirgotājs, kas bojāja šodien garastāvokli visiem, kas bija mierīgi piestājušies uzpīpēt.

sliktie jaunumi ir tādi, ka man tagad būs brīvlaiks un es rakstīšu vēl vairāk.

bet labie jaunumi ir tādi, ka es turpināšu rakstīt tad, kad jūs neesat birojos.