beidzot sapratu, kāpēc tā Dan Xu, ar ko es Francijā sēdēju vienā solā, vienmēr uz pierakstu malām zīmēja bambusu zariņus un lapas - neko citu jau ar hieroglifu flomasteru nemaz uzvilkt nav iespējams.

es pati toties varēju veikt īstus kokgrebumus papīru kārtās ar savu stingro zilo lodīšpildspalvu un latviešu spaiņu nesējas tvērienu tā, ka izpiedās burtnīcā līdz pat pēdējam vākam.

izmetu gan visus pierakstus līdz ar varenajām maliņām no tā laika; līdzīgi kā tai austriešu filmā, kur sagriež visas blūzes, aizkarus un žalūzijas pirms kolektīvās pašnāvības. aizbraucu uz japānu vienā krekliņā.

dzīve šajā laikmetā liekas jautra - it kā mēs visi [rokās sadevusies paaudzīte] jautri triektos pa ūdens trubu lielā ātrumā.

savu dzimto trubu es asociēju ar to notekcauruli, kas bija pie manas mājas - galotnē tā bija mazliet apsūnojusi, posmi mazliet atdalījušies un ierūsējuši, bet kopumā funkcionēja tīri ok - negaisa laikā varēja savākt detilēto ūdeni spaiņīem. palaikam tur nošļūca arī kāds benčiks un biz-biz mārīte, kuru lietus spiediens norāva no jumta.
mēs ar brāli slapjām piedurknēm vācām destilēto ūdeni un nesām tētim uz mašīnu.

[man ir mazliet grūti sevi pārtulkot, jo tulkošanas pamatos man bija "vāji" vai "apmierinoši"; tas vienreiz arī bija rakstīts internetā - iesniedziet lūdzu oriģinālu nevis paviršu tulkojumu. sēdēju lauzīju galvu, kā man oriģinālu atkapāt]

principā es šodien - 23/10/2007, plkst 2:46 pēc Japānas laika - jūtos ok.
mazliet baiļojos, ka aiz manis nekas nepaliks nākotnē; tēpēc ar ticību visvarenā tīkla mūžīgumā, mēģinu pieteikties. ja mana otrā atnākšana notiks citā dienā nekā mana fiziskā dzimšanas diena - vai tad man būs cits interneta horoskops. un vēl gribētu zin;at, kādi pavadoņi to noteiks? un kas vispār būs? un tagad notiks? kas notiks ar cilvēku? un kāpēc ir dievs? un kas cilvēku radīja? un ko man darīt dzīvē?
iepriekš pateicos.
es

kaapeec man nebija dota iespeeja atbirt dabigaa atlasee un omuliigi iedziivoties savaa atbiras kaartaa? nafig es piedzimu pilsētā - jau gatavs ierēdnis?

iešu gulēt badā kā īsts cibiņš.

nenākt arī ir gājiens