aizgaaju liidz pastkastei paskatīties, vai nav pienākušas kādas ziņas.. rēķini, reklāmas, soda taloni.. kāds latviešu dzejnieks atsūtījis savu jauno dzejas krājumu.
atplēsu paciņu turpat pagalmā, sāku lasīt un kājas gluži nemanot pašas aiznesa uz kiosku pēc rīta kafijas un brokastīm.

es esmu slikts cilvēks, sirdsbalss man liek darīt sliktus darbus un vienīgais, kas man liekas slikti, ir neklausīt sirdsbalsij un izlikties.

vajadzētu atrast pa vakariem darbu kabarē. a, to es nesaņemu nekādus applausus par izklaidēšanu.

varētu uzņemt tikai priecīgas filmas par skaistiem cilvēkiem, kas smejās un klausās mūziku. un tādas arī rakstīt grāmatas un dzejas. un tā varētu arī dzīvot.

atcerējos, kā Baltajā Naktī, kad viesojos Rīgā, mēs devāmies mazliet izkaisīti un nojukuši pa Klusā centra pagalmiem kopā ar Usni, Simamuru un - kā izrādās - Veģmah virzienā pēc degvīna un Strods mūs ievilka parādīt kaut kādu romantisko kāpņu telpu, kur klaigādami un ūjinādami sabirām iekšā un taustījāmies pa stalažām un ar apmetumu nobirušām plēvēm.. ejot laukā pamanījām šiltīti pie durvīm - KNAB.

kopš vakardienas badastreika man ir lieliska apetīte.

gribu tiešo translāciju no bāra, kur tu sēdi, un no tā, kā tu noreibsti no vīna.