šī ir mana dienasgrāmata?

draudzēties fantāzijām

[pēc analoga ar draudzēties ģimenēm]

a man shodien no stepes atveda pilnu ledusskapi ar zirgu - miiksto dibena dalju shkeelees. un driz no lidostas atsuutiis arii burvju cepuri, ho!

pamodos no sapņa brīdī, kad Irākā klanījos baltajam mullam, kuram tovakar vajdzēja mūs iznīcināt. tā bija cilts, kas upurēja pirmo dzimtā dzimušo puisīti - to apēdot, izraujot sirdi u.c. nianases, kuras man pastāstīja, kad es jautāju, kas attēlots plakātā par asinsainu. jāpiezīmē mani vislaik veda rāpojošu uz ceļiem ar atlauztām rokām.
pamodos, jo atbrauca lidostas darbinieks ar manu cepuri, kas ir affigennaa!!

lūk, šādu te kazahu stepes žokeju galvassegu, kas pagatavota no augstvētīgas kazas vilnas, noņem galvassāpes un nekarsē frizūru:

šodien no rīta gribējās ierakstīt "es esmu mazliet laimīga", bet tomēr novīpsnāju un pajautāju, vai "šī ir mana dienasgrāmata?".
bet nodzīvojusi dienu līdz vakaram joprojām jūtos tāpat. nu, ja ir tādas laimīgās dienas - kad ilgi nepamet laimes klātbūtnes sajūta - tad šī tāda bija. un tā kā es diezgan ātri apķēros - tad principā gandrīz visu dienu gulēju pie zemes un izbaudīju katru laimes sekundi.

nu, tas tā zināšanai, ka nav tikai, ka es vislaik kurnu; es esmu visnotaļ priecīgs cilvēks, actually. [pat ja to atzīstot zaudēju savu šarmu jūsu acīs].

un man pat ir teorija par laimi tagad gatava pret vakaru - tas noteikti ir saistīts ar gulēšanu un miega veiksmīgu pārtraukšanu, kas uzkar hormonu ražotnes un tās sajauc tur pilnīgi visu - endorfīnu, efedrīnu, adrenalīnu, timīnu, vitamīnu un peptīdus.. koroče, man šodien ir labs ķīmiskais sastāvs.

un kāpēc tad uzreiz tas nav romantiski? - nāc, pavērosim, kā transportē manu tetasteronu! - lets cross the blood-brain barrier!

diemžēl laime iedzīvojas uz spriešanas spējas rēķina. bet būtu muļķīgi prasīt pēc spriešanas spējām, kad ir laime - tas būtu kā prasīt taksī pēc autovadītāja tiesībām.

bet tagad sākās laimes athods.
un gribas nomirt nevis mēģināt kaut ko atrisināt.

varbūt, ja pasaule grīļotos - i mean, tā kā kad dzīvo uz ūdens. ja tā ļodzīšanās zem kājām būtu taustāma - kad no krasta atmuguriski kāpj neskatoties iekšā laivā neskaitāmas reizes dienā un pēctam atkarībā no vēja tiek tur vai tur un tik un tik ātri. tad būtu vairāk sense, kāpēc ne viss notiek tā kā gribētos. un arī būtu mazāk vietas gruzonam nekā uz cietas, stabilas sauszemes.