bet ir bail, ka mani samīs, nospeķos.. ar salocītu mīlestības vēstuli atbalstīs galdam kāju. man ir bail no rupjības, nē, ne rupeklības, bet no tā pragmatisma.. bet tur dzīvo daži skaisti un tuvi cilvēki - mazliet skumji un nelaimīgi, bet tādi silti.. kad iedzer un dzied.
un turpat ir arī mežs, kurā nav vēl jākāpj pāri žogam un ir kaut maziņa, bet tomēr - jūra:) un ogas, kas aug tuvu pie zemes. jo tuvāk kaut kas nāk, jo grūtāk aprakstīt. izklausās, kā kad es mēģinu sevi iekārdināt.. ir tikai.. nav viegli satikties tik personīgi, pat ja šī satikšanās tik ilgi ir gaidīta.

es ļoti gribētu kaut ko Rīgā uzreiz darīt.. nedod dies' atkal iekulties intrigās un tērēt sevi delīrijās.

viesi ir projām. pamodos uz grīdas. man ir mazliet apdedzis plecs.

patīk jau dzīvot uz salas, tikai tā varētu būt mazāka - pavisam maza sala.

aprij mani Āzija
tā kā māte mācīja

tikko atskārtu.. ka šeit taču visi logu stikli pārsvarā ir matēti, bružāti.. tie nav logi, caur kuriem skatīties laukā.