kopš uzliku uz palātas durvīm nindzu, pašai bail rakstīt.

jocīgi vispār pārmaiņas pēc rakstīt latviski - sajūta, ka koķetēju, vislaik minot savu dzimti -usi, -oša, -ināt, -ināties...

i cant imagine the truth naked..

arī tīru un baltu patiesību nestādos priekšā. jo netīram būt ir dabīgi. ja tā ir tīra, tad tā ir kaut kāda nedabīga patiesība.

un neaiztiec tās baltās lapas - tās ir bildes, kuras es nenofotografēju.

matsushima ya
tsuru ni mo kae
hototogisu

(Sora)

priežu salas līcī
palienē dzērves pelēko kažoku
tu izkūkojusī dzeguze

(brīvs atdzejojums)

nomi shirami
uma no shito suru
makura moto

utis un blusas
zirgi apčurā spilvenu
manā pagalvī

sirds dziļumos viņa bija īsta dirsa

rakūns skrien debesīs

rakūnam bij 7dēli

veltījums dzivnieku_ferma

nositu tikko prusaku ar prustu

liekas mātei telefonā esmi ierakstīta kā "mea culpa"

speed and perpetuity: 2 coexistant poles of the japanese psyche

- nepārdzīvo. gan jau tu atkopsies un vēl darīsi laimīgu kādu sava vecuma kundzi!
- kur tādas var satikt?
- atomfizikas institūtā

kimochī* kimochō**


* jūtas
** neko nenozīmē

nu, bet es nevaru mīlēt visus! nē, nu varu.. es jau to daru.

vakar pabeidzu, aizvakar pabeidzu, a, vot, šodien nepabeidzu. vairāk nevaru. prezentācija ir rīt vakarā (pēc 12 h). varbūt, ka pabeigšu. ja nepabeigšu, tad man sačakarēs arī nākamo gadu. bet šodien pat tā nav motivācija. miegs sakauj pienākuma apziņu vienos vārtos. šajos mirkļos kārtīgs montieris iešauj speedu. a, kur es jums viņu raušu?