vai nu es nekad neesmu bijusi sīka un stulba vai arī joprojām esmu sīka un stulba, bet neesmu manījusi, ka pēdējo padsmit gadu laikā manos uzskatos būtu kas mainījies.

kopš hipiju laikiem Bulgārijā ir tradīcija pirmā jūlija rītu sagaidīt visiem kopā pie jūras.

zazazelle, zazazelle!!
neticami - cibā ierakstītais tiešām piepildās - burtiski 5 min pēc tam, kad iepīkstēju Tev par to, ka mani vaig ar kuteri vest tauriņus ķert, man pienāca mesidžs ar ielūgumu uz kuteri "drink as much as u can" Japāņu jūrāāā! Dievs tomēr ir pasaulē.

dievs pašlaik ir cibā - mudīgi jāraksta visu, ko vēlos..

[ai, bet es jau uzrakstīju - piedzerties..]

no sākuma man bija pajāt par pasauli, pēctam pasaulei - pajāt par mani, pēctam man pajāt par to, ka pasaulei pajāt, un tagad pasaulei pajāt par to, ka man pajāt..

viss, kas es esmu, ir tas, ka es esmu.


mood: emo

palaikam no blakus telpas atskan kliedzieni.. ķērcieni. kaimiņu meitene ļoti baidās no lielajiem tarakāniem. bet tik un tā.. jo man paralēli fonā iet kāds bojeviks.. es mirkli iztēlojos, kā viņu žmiedz nost. tikko viņa kliedza no dušas. ;sausmīgi kliedza. es pat pabāzos laukā no sava kambara - mož, točna nelūgtie viesi..

es par to Cibu kaut ko vēl netieku skaidrībā - te visi viens otru pieņem, respektē bailēs no atriebības vai gluži vienkārši nesaprot un neinteresējas? kā iespējama tā līdzās pastāvēšana?

ai, šitas īstnībā nav nekāds emo. tas ir Takeuchi-kun ar savu draudzeni. parasts džeks, mīl uzsist futeni un boksējas. svētdienās mīl pārģērbties par meiteni un iepozēt tūristiem. tas tāds hobijs.

man sāp tā acs, kuru visu dienu turēju samiegtu. tagad sāp pie katra miedziena. yea, es zinu, ka emo sāp sirdis. bet man sāp acs.

nafig visu citu, ja ir blogs?