es pasaulei esmu tāda maza krevelīte

es tik maz ko ņemu un tik maz kododu ka manu nolupšanu nemaz nepamanīs i mean

un zinātāji teiks - tu pati to gribēji.

dievs man atsūta enģeļus, izklāj tepiķīti un pat mākoņus izgaiņā.. un ko es? es ņergājos! atrodu tepiķītim margu - mežģīni un to pašu nobradāju. sabožos, apgriežos un šļūcu lejā uz dibena vēl pa pus pasauli aurodama - kur ir taisnība? kur ir taisnība? baigi apvainojusies uz visiem - mājās neies, nakšņos parkā, necelsies, no bļodiņas neēdīs.. tāda Nessija!

ok. labi - i have to go back to proza.

PAZIŅOJUMS tām cibiņu draudzenēm, kas seko manam draugiem.lv profilam:
saliku jaunas bildes!

( c )