Kad dzīves ceļš bij pusē nostaigāts, Un atrados es tumšā, biezā mežā, mani savāca hobiti. bye!

i think i found a ( better place for work and play )

- tev neliekas, ka viņas ir pa īstam skaistas?
- nē.
- paskaties, cik viņām trausli kakliņi!
- viņām kaut kā pietrūkst.
- kā?
- rūtainas kleitas un saulesbriļļu.

[heian-jingu shinto gļuk]


( aizpūta uz austrumiem. tagad kādu laiku būšu tur )

tā kā es jau sen neesmu niecība, tad kaut kā pavisam liela un varena priekšā iztvaikoju, kondensējos uz zāles stiebriem un norasoju gar logu kā aromāts.

man ir aizdomas, ka mani nobūra. goda vārds.

es nezinu, kurā mirklī tieši. vai tad kad vējš iepūta kokgrebumu ķekaru kronī virs manas galvas un nez no kurienes uzradies mūks klusām noslīdēja kā piemiegdams aci. vai tad kad kāpu pa smagām baļķu trepēm augša uz svētdienu. vai tad kamēr gulēju upes krastā pie terases un kleitai rūtis sautējās vasarā.

man ir šausmīgi bail no vienas puses. no otras es gan nebaidos.

mums līdzi ir arī taizemiešu ēna. viņa nesarunājas un ēd izteikti maz. viņa aizmieg dziļā miegā jebkur un izskatās laimīga. dažbrīd liekas, ka viņa ņaud. bet launagā pie galdiņa cenšās paklusām mani uzzīmēt.
man par pārsteigumu vienbrīd viņa ierunājās. viņa teica: "just let it go!"

es nezinu, kas man tas par vājumu uznācis, bet šausmīgi gribās ticēt un aprakt skepsi kapu kalniņā.