un es sapratu kā risināt šo aizmiršanas problēmu - man vajadzīgs sekretārs. elementāri! (pašai prieks, cik daudz visu ko pēdējā laikā saprotu un izdomāju).

bet pagaidām vienkārši iztēlošos, ka mans sekretārs ir dekrētā.
cik labi paliek, kad lietas nosauc īstajos vārdos.

varētu noorganizēt field work "borders of love" - sapulcināt kādu bariņu mīlošu pāru, sadalīt 2 komandās un vienu komandu vest ar autobusu prom - viņiem jāreģistrē, pēc cik km pārstāj mīlēt. savukārt, palicēju komanda tiek vērota ar kamerām un hronometru. tā var iegūt datus par mīlestības robežām laikā un telpā.

nenormāli patīk Denis Podalydès.
jo viņš vislaik ākstās.

manī pamodās dzīvnieks. nezinu - cūka vai plēsējs, bet es izēdu savas kaimiņienes šokolādes konfektes. es nespēju aizmigt, zinot, ka viņas tur stāv ledusskapī. es turējos pretī veselu nedēļu, bet tagad naktī.. tas mednieka instinkts.. es kvēlojošām acīm tās rāvu laukā no spīdīgajiem papīriņiem un riju kā negausīgs zaglēns, sēžot uz ceļiem turpat virtuvē uz grīdas, vājas ledusskapja gaismiņas apspīdēta.
bet tas nevarētu būt mednieka.. tam jābūt plūcējas vai vācējas instinktam.. tās bonbonkas taču nekur prom nebēga. bet toties nepatikšanas tagad ir - es zinu, ka šitās šokolādes šaipusē ir praktiski nedabūjamas. un ar to īpašnieci esmu sabeigusi veselīgas kaimiņattiecības vēl pirms iepazīšanās.