nē, es tomēr neuzskatu, ka man būtu kāda slimība vai es piederētu depresijas domubiedriem (by the way, japānā pirms kāda laika iznāca jauns kafijas duets - "european" un "depresso").
man vienkārši ir neproporcionāls miegs (saistīts ar mainīgu dzīves ritmu), vēl neizstrādāta enerģijas dozēšanas sistēma (klemmēju kā iesalis mašīnas motors), turklāt savam laikam netipiski adekvāts jūtīgums pret apkārt notiekošo, kas nereti izpaužas kā sāpes vai gluži pretēji - prieks.

palikšu pie viedokļa - es esmu normāla.

i believe in Mickey Mouse.

žēl, ka draugos.lv nav pie tām bildītēm vēl viena tāda maza zvaigznīte, ar kuru tos pielūdzējus pasūtīt dirst.

vajadzēja aiziet uz blakus istabu un vienkārši paņemt no plaukta to mēslu, bet es atkal nospiedu "new tab".

davinči kodu skatījos miegā: vienreiz pavēru acis uz simpātisko blondīnu, kas sevi iekulstīja. otrreiz, kad kāds mani sauca - "marija magdalēna, marija magdalēna!".

kādreiz man viss bija importa. tagad man viss ir interneta.
(arī mamma).

varbūt vienīgais atklājums, ko esmu dzīvē veikusi (nu labi.. varbūt pagaidām tikai hipotēze, kura gūst arvien vairāk pierādījumu):
MĪLESTĪBAI IR ROBEŽAS. (turklāt tās rādiuss ir mazāks par 10 000 km). lūk tā.

ja es tiešām arī apmeklēšu visu to, uz ko pašlaik piesakos, tad mani varēs pilntiesīgi saukt par atpalikušu no dzīves. i mean - dzīves.

no sākuma man bija jāpieraksta to, kas man jādara (jo citādāk aizmirstu)
pēctam - to, ko domāju (jo citādāk aizmirstu)
un tagad jau - to, kas man patīk (jo citādāk aizmirstu)

[viss viss. nu gan viss. jau skrienu]