pagriezos uz tavu pusi un skatījos acīs.
man pretī smaidīja tava copīte.

biju pie ciemos pie poga. spēlējām aklās vistiņas.

(tā nav labi atzīties?) bet man nav nemaz tik viegli tie pārbarucieni no vienas uz otru: ir mirklis, kad ļoti sāp. un tā ir katru reizi. kā tas mirklis, kad izrauj skabargu vai iedur poti. un tur neko nevar mainīt - tu zini, ka tā būs un ka pēc tam būs garām.
daži atrāvieni ir smagāki. vieni ir pirkē, citi - mantū, bet daži pārrāvumi nepāriet - paliek forevā kā tuberkolozes (?) pote kreisajā plecā.