viens darbs labāks par otru. tagad prostituējos kaut kādam tur mīlas kalkulatoram. jau pēc pāris dienām mani vārdi satrieks pīšļos neskaitāmus tīneidžerus (0.35 Ls).
jūtos kā nabaga tautas mīlas dievs, kas vēlā vakara stundā ar kamolu kaklā mēģina atcerēties, kā tas bija, kad ticēja sapņiem un izplūkātām margrietiņām.

piecēlās māte un paziņoja, ka tagad man vēl savā saspringtajā schedule jāiespiež vienas bēres. a, kad man gulēt? a, kad internetā sēdēt?

nu. šitik daudz jēlus teikumus ar vārdu "mīlestība" es nekad neesmu rakstījusi. (vispār maz lietoju šo vārdu; tas droši vien tagad man par spīti tā). vairs nespēju - pavilka uz vēmienu. negatīvie pareģojumi vēl kaut cik iet (no sērijas - "netērējiet sevi neveselīgās attiecībās, jūs vēl pats sev noderēsiet"), bet pārējais.. dies sargi! vēl viens šitāds tasks un varēšu iet no rītiem uz kanceli un pa vakariem pēc rokas līnijām sludināt.

es parasti nemēdzu laimes liet un vilkt. paņēmu vienreiz šinto templī vienu pareģojumu lapiņu, tur bija rakstīts: mācieties savu valodu.
vēl neiemācījos.

varbūt būtu daudz vienkāršāk, ja pieturētos pie kaut kādām shēmām, tēmām un principiem, a to sanāk es turos vislaik pati pie sevis.. pieradusi, ka apkārtējo nav.
pieķeru sevi cildinām japāņu sabiedrību, bet tas noteikti nav objektīvi. saprotu, ka.. viss jau vien tādēļ, ka tur esmu atradinājusies klausīties, jo valodu īpaši nesaprotu, dzirdu vien monotonas zilbes un pati izdomāju to saturu. tagad ausīs griežas stulbums un nepilnības. tur jau noteikti arī bija, tikai es to nedzirdēju.
man raksta no uzbekistānas. prasa, kur došos tālāk. un sajūta ir, ka jādodās kaut kur ir.
pamanu, ka līdzko sāku runāt ar dzīvu cilvēku, pati sevi apklusinu. saku - ai, neklausies, es tak tāpat neko nesaprotu! bet tad, kad nekontrolēju sakāmo, tad.. sanāk.. paradokss - guļu siltā paspārnē un uz jautājumu "ko tu tagad domā?", saku - "es domāju par Grenlandi, jo tur ir auksts un tur neviena nav". varbūt tas ir tas, ko patiešām vēlos.
jāizbeidz laikam šitā publiskā izģērbšanās. zināju, ka labi tas nebeigsies. jo tagad nāk pretī pa ielu dzīvi cilvēki un skatās acīs. bet karalis ir kails.