šodien abas manas eses
kopā ēdīs kreses.

ir, kam diena sākas ar joggingu, strechingu un barbershopu. manējā sākas ar fočingu, kapčuringu un fotošopu. sacensība "kurš pirmais - tu vai mans zooms?" un zibenīgu māņu kustību izdarīšana svešu kabatu satura iemūžināšanas nolūkos, palīdz neaptaukoties un iedarbina asinsriti pilnvērtīgai darba dienai.

200 m šortkats caur šosejas tuneli, kam abi gali atduras ellē,
70 km/h tam cauri slīd autobusa šoferis savā cellē,
šorīt ievēroju Dieva dēla nospiedumus tuneļa augstajās betona velvēs.

tie atkārojās simetriski 7 reizes pēc kārtas
notekūdeņu akvareļi sūnas, rūsas un pelējuma krāsās.

ome izvedusi sīko laukā, nosēdina turpat pie mājas uz mūra
iepretī celtniecībes placim;
viņš apātiski skatās oglītes melnām acīm,
kā ekskavatori cīnās ar prēriju.
labāk tā, - saka ome, -
nevis kārtējo mangas sēriju.

brazīls mačo sūta man skaipā:
- ola!
- ola!
- ola!

es atbildu:

- ?
- pats tu ola!

dārgais mačo! mēs nesapratīsimies tik drīz - tu esi dzimis iekš salsas, rumbas un lambadas. es - labākā gadījumā iekš vīnes valša. tā dziesma, ko tu man nosūtīji raiba kā papagaiļa aste (es zinu, ka pie jums ir aizliegts papagaili pieradināt), es nespēju izsekot. tu brīvi savieno kontrastainus ritmus, kamēr mana harmonija uzsprāgst no tām jūsu ermonikām! kur man bija prāts pieķerties tango tēmai? man tā ir kā skaista kurpe, kas spiež, kamēr neievalkājas.
nu jā.. ir jau arī somu tango.
ir vjetnamiešu road movies..

atdodu visus savus labākos vārdus krāpnieku kompānijas nosaukumam. miesīgs brālis pārdod mani prostitūcijā.
gribas dziedāt kādu skumju franču balādi par jahtā iesprostotu, sagūstītu mazo māsu, kuru brālis ved pārdot uz dienvidiem. viņas acīs mirdz asaras un paklausīga piedošana. un dzīslās pirātu asinis. dziesmu izpilda asins balss. soprāns.

kopš visi šitie aborigēni atklājuši skaipu, mani nodarbina astoņkāja režīmā. sēžu vislaik ar austiņām kā telefonu centrālē un atvērtiem 20 logiem. es neprotu pateikt - nē.

būt pieaugušam un dzīvot patstāvīgu dzīvi nozīmē, ka var ēst mērci, nespiežot ar varu klāt arī garnīru un sieru bez siermaizes, un dzert kakao, cik bieži ienāk prātā un izmetās pumpas.
vienīgais mīnuss - var palikt arī bešā.

spēlējam jaunu skaipa spēli - uzmini, ko es graužu?

nu vot priehali.. man ir sākušās dzirdes halucinācijas. un pašlaik es tās dzirdu. es dzirdu tādas kā čigānu dziesmas. eee-he-eee-iee, eee-he-eee-ieeee.. un vislaik atkārtojas. un šodien halucinācija ir jau otro reizi. pirms tam bija kaut kas vēl eksotiskāks. brīžiem kļūst skaļākas, brīžiem tāda kā byrzmas skaņa. pārbaudīju jau pārbaudīju, vai tas nav no kondicioniera vai kompja, bet nētās ir kaut kur it kā augstāk.
tas ka nelieli redzes gļuki palaikam klusiņām palūr uz mani ap stūri, es jau esmu pieradusi un neņemu pierē. bet šitās dziesmas kā sirēnu dziesmas. viņas vilina.
es vairs neapšaubu to, ko man teica kaimiņi, kad šeit ievācos - ka šī esot otra spokainākā vieta japānas teritorijā. un viņi spokiem tic. tagad es arī.