klusi nakts čuksti. no rīta atnāk nogurums. citreiz kauns. līdz nākamajai pusnaktij, kad atkal mēness pabērni pārvelk kapuces pār acīm un klusītēm izlavās no mājas, lai pagrīdē slepšus kaplētu zeltu. un no rīta ne vienam neko. tikai apsārtušās acis un nodurtais skatiens. viņi ir visur. viņi ir starp mums.

man vēl tikai 24, bet jūsu jau 50.

pulkstenis rāda 8:05. ieduras kuņģī. vēl nav atmiris reflekss "pirmā stunda jau sākusies".

man jau 26, bet jūsu vairs tikai 48.

http://www.youtube.com/watch?v=MVgh2unKd5E

it kā jau nenormāli skābi, bet iedomājos, ka tai zālē noteikti savāktos arī vesls koris tādu, kas varētu dziedāt : i dont have a father, i dont have a father and i've never had one..
lai gan žēlīga tomēr tā frāze, ka viņam aizstāta māte, jo kaut kur jau viņa tomēr ir. vai bija..
sasodīti skumja pasaule..