ir cilvēki, kas guļ uz vēdera, ir, kas guļ čokurā. es guļu kā suns uz pasviesta deķa. kā kuce pieglaustām ausīm un smilkstēdama. es nogrūžu roku, kas miegā gļēvi stiepjas man pār muguru, piespiežos pie aukstās sienas un kaucu. es nerunāju rītos, neķeros ap kaklu pēc mīlēšanās. naidīgi raugos apkārt, balstos pret mūri un raudu. droši vien pareizi darīja tas, kurš mani vienmēr izdzina vakaros laukā. jo tikai ass vējš un lietus varēja mani apklusināt.

vai tas bija vilks? acis iemirdzējās tumsā. tu paspīdini lukturīti un redzi - tas tikai jērs. un ar rozīgu frotē dvieli tam nosusini galvu. izķemmē, ietin pledā un paņem sev līdzi. tagad tas dzīvos uz tava paklāja. tu barosi to ar pienu un konfektēm un vakaros spēlēsies, pārnācis no darba.
kas tad tas? - naktī paverot acis, liekas, ka kāds svešs ir ienācis istabā. kā zaļš, draudīgs skatiens nozibsnī. ak, tā jau tik elektroniskā modinātāja lampiņa.. tu nomierinies un pagriezies uz otriem sāniem.
bet tavs jērs skatās pa logu un uz mēnesi kauc.

es esmu normāla.

es esmu visskumjākais cilvēks, ko personīgi pazīstu.

es tāpēc vairs neturu spoguļus, jo man gribas raudāt, kad paskatos sev acīs. es esmu redzējusi daudz skumju skatienu un nespēju noticēt, ka tagad tās skumjās acis ir manējās.
es jūtos kā izniekots materiāls.
kā nogrimusi atlantīda.
kā kotletēs samalts tīrasiņu zirgs.

11/11 Asaru biennāles atklāšanas ceremonija.
14/11 vientuļu vakaru laikrakts "Toska" laiž klajā jauno pielikumu "Razočerovanaņie"
17/11 14:00 diskusija "Mizantropia - ņenavestj ile bezrazļičie?", krievu val. ar surdotulkojumu. aicināti visi interesenti, vietu skaits ierobežots
18/11 vakars pie TV ekrāniem "Tiem, kam neviena nav", aprīļa raidījuma atkārtojums
20/11 rudens depresijas saasināšanās svētki
23/11 10:00 rīta radio pārraide "Tiem, kam neviena nav un nekad nebūs"
24/11 tiešraide internetā tiem, kam nav pat radio un TV - "Nekas nemainīsies"; turpat varat noskatīties "Tiem, kam neviena nav" un "Tiem, kam neviena nav un nekad nebūs" ierakstus
27/11 pēdējais tango
28/11 ēnu teātra izrāde "Tavā ēnā"; uzstājas Žaks Brels - "ļauj man kļūt pat tavu ēnu, tavas rokas ēnu, tava suņa ēnu, tava suņa rokas ēnu.."
29/11 dekadences piemiņas vakars
30/11 laureātu apbalvošana; noslēgums
31/11 nepastāv

bet tie dzejnieki tak paši savus vārdus runā neīstajās intonācijās.. ne tā kā uzrakstīts. un vispār - kāpēc normāli cilvēki kļūst par lohiem, līdz ko sāk performēt? ..

un čehovs? figu viņš rakstītu stāstus avīzēm, ja varētu blogot..

bloody french fries..