iegādājos pašu perversāko no aparātiem - melnu zeltītā rāmī, oranžām pogām, pilnu ar visādām neta opcijām un jaudīgu mūzikas playeri. tādu, ko var nolikt pludmalē kā maģi un klausīties desu. kāpēc? jo man bija tāds noskaņojums. veikalu atspulgos pati sev atgādināju mazgadīgu rajona mauķeli, ar ziliem riņķiem, īsiem brunčiem, bālu un nešpetnu. un man likās, ka man vajag tieši tādu telefonu.

pārāk daudz patiesības. vienkārši pārāk daudz... viss principā.