visi indiāņi zina, ka koijots var izgriezties caur dibenu uz otru pusi;
es zinu to, ko zina koijots.

kamēr es ar Tedu sarunājos skaipā par mīlestību, man pastkastē tika iemesti 300 dolāri kā kompensācija par izčakarēto vakardienu; augšstāva zēns atnesa izstādes flyerus, kuras dalībnieku vidū minēts mans vārds (man pietrūka drosmes pateikt, ka darbs vēl nav gatavs); jāpiezīmē, viņš ienāca, un es vēl nepaspēju uzvilkt kleitu - tāda nu es tur stāvēju apakšbiksēs ar skaipa austiņām un roku kleitas kakla izgriezumā. fotoaparāts pielija ar vīnu, māte atsūtīja e-mailu ar aicinājumu braukt mājās, vislaik zvanīja telefons, notrīcēja zeme..
atnāca Teda sieva, pagatavoja vakariņas, ieslēdza televizoru viņa istabā, beidzās cigaretes.. bet mēs vēl joprojām nespējām beigt sarunu.

beidzot esmu sapratusi dziesmas "meitiņ, veci nebučo!" morāli. var jau mēģināt to dziedāt nākamajai paaudzei. un viņas jau atkal neticēs.. ka nevajag ielaisties ar veciem, demoralizētiem tipiem..