| |
[Aug. 24th, 2007|01:16 am] |
|
varbūt es neko neierakstu tāpēc, lai tad, kad pēc laika, meklējot pieļauto kļūdu, šai periodā neko neatrastu. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|01:44 am] |
 |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|05:08 pm] |
|
es sāku arvien labāk saprast dzeguzi. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|05:10 pm] |
staigāju pa visu māju ar savu aizperēto sakāmo, mēģinot atrast kaut vienu klusu stūrīti, lai to pateiktu. bet man vislaik kāds skatās pār plecu. es pieķeru, ka pati jau lamāju skaļi to bērnu, kurš vislaik prasa, 5as reizes atkārtojot to pašu - var es pārspraudīšu vadu? var šito dziesmu? a, kas ir tas sarkanais, kas pasvītro vārdus ekrānā? a, kāpēc tu slēdz istabai durvis? ver vaļā! a, priekš kam tu tur sēdi pie tā kompja? (to jau vairs ne jau sīkais prasa, bet lielie) ko tu tur dari? ko tu tur raksti? a, nafig? darīt nav ko?
es tūlīt niršu uz galvas no augšējā stāva puķu dobē. es jau slimoju, jau raudu, bet tik un tā man nedod ne sekundīti miera. cilvēkam, kurš tikko atgriezies no klusuma valstības, tas ir iznīcinoši. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|05:18 pm] |
|
tagad viņš ienāca, pateica, ka ies laukā, un uzslēdza man mūziku uz visskaļāko, aizejot. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|05:21 pm] |
|
ir apmēram tā - man ir viena brīvbiļete, kuru mēģina izraut visi, kas mani pazīst, un es to nespēju nodot tam, kam tā pienākas. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|05:26 pm] |
|
nu jā. tur es pārdzīvoju par to, ka esmu tā kā visiem nomirusi. bet tagad saprotu savu izvēli. gribējās mirklīti klusuma, bet uzreiz parādījās pieskatāmi bērni un kopjami vājinieki. un šai lomā es izrādos pavisam nederīga. MAN NAV LAIKA! un ak Dievs, lūdzu nelieciet man skatīties kāzu bildes un kūrortus Ēģiptē. es taču jums neuztiepju savus folderus. es vispār neko neuztiepju. nu, vo. jau raudu. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|06:17 pm] |
|
a, kā es Tevi tagad bez interneta? sirdij nogriezta dzīvības horda. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|06:31 pm] |
|
nakts reizēm paiet asarās un no rīta neatnāk gaisma. vot. kaut kāda iebiedēta dzīvnieka reflekss, kas neļauj ļauties kopējai atvasaras gaudulībai. [nahui es ironizēju?] nostaļģijai? nezinu to vārdu. atvasara pati par sevi ir spēcīgs vārds. nu jā. ka es zinu, ka tūlīt pat būšu atpakaļ karsonī. uzkarsušā sarkanā austošajā plaušā. un atvasara ir tikai tāda mirāža. tāpat kā es pati - "toļko fantazia eta vsia vaša zagraņica". |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|06:36 pm] |
|
satiekamies uz taas aaderes, kur reiz cēla pieminekļus tam, ko baidījās nosaukt vārdos. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|07:12 pm] |
|
salabu ar bērniem pod pizzicato five. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|08:14 pm] |
|
jo ko tad es viņiem varu pārmest? es taču ļoti labi zinu to sajūtu, kāda ir, kad no tevis visi grib atpūsties. un mazam jau vēl grūtāk, jo viens pats pastāvēt nespēj. un dzīvo vislaik ar sajūtu, ka esi kādam lieks, nevajadzīgs un uz kakla. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2007|11:54 pm] |
|
varbūt tas nemaz nav trakums, bet tā sauktais jaunības dullums.. |
|
|