|
Aug. 24th, 2007|06:31 pm |
nakts reizēm paiet asarās un no rīta neatnāk gaisma. vot. kaut kāda iebiedēta dzīvnieka reflekss, kas neļauj ļauties kopējai atvasaras gaudulībai. [nahui es ironizēju?] nostaļģijai? nezinu to vārdu. atvasara pati par sevi ir spēcīgs vārds. nu jā. ka es zinu, ka tūlīt pat būšu atpakaļ karsonī. uzkarsušā sarkanā austošajā plaušā. un atvasara ir tikai tāda mirāža. tāpat kā es pati - "toļko fantazia eta vsia vaša zagraņica". |
|