klik mī! - August 12th, 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
virginia_bitch

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

August 12th, 2007

[Aug. 12th, 2007|07:24 pm]
Tokijā šogad karstākā vasara Tamami-san mūžā. kušanas temperatūras atzīme dienasgrāmatā. sajucis rīts ar krēslu - krēslu visās nozīmēs. putekšņu pārņemta pasaule, augusts - izej laukā dārzā laistīt petūnijas, rozes un lauztās sirdis, pārnāc purpura pirkstiem. prasa: asinis? paskaties. nobīsties. nē, ķeizarkroņi nobārstījuši pirkstu starpas. uz galda uzšķīries Māterilnks "Разум цветов". noskalo, bet nenoskalojas. atplēsts, nobārstīts postimpresionisms. pirkstu cirkšņi, ziedputekšņu iecirkšņi. cirkuļi, rimbuļi. melni un sarkani. divas Petrarka Lauras alerģiski šķauda un ber pārpārēm bōrskābi uz novusa galda. tad katrs izvelk pa vilku vālei un vālē pa rimbuļiem - tiem, kas krīt plakstiņos, kad vasaras dienā apgulies uz muguras aiztaisītām acīm. tie grupējas pa galdiņu. galdiņa spēles. spēļu galdiņš. spēļu gabaliņš.
nosiekalotu muti. nosvīdušiem pleciem. Tamami-san saka, ka japāņiem tas ir par karstu. 70 % gaisa mitrums. 39 grādi ēnā. melns lietussargs rada tumšāku ēnu. uzvelc cimdus, lai neapdedzinātu delnas un delmus.
tikko dušā no manis izlidoja naktstauriņš un uz reiz samirka. es domāju nomira - ūdens noskaloja no spārniem visu putekšņu talku. bet nē - vēl guļ uz malas un elpo. viņš tur guļ saņurcītiem spārniem, saburzītos palagos, nosvīdis slapš.
link2 comments|post comment

[Aug. 12th, 2007|10:49 pm]
nervozi lasu.
saka: neizliecies. un drukā tālāk. katru vārdu, ko man tālāk izlasīt. kurš atrāk - tavi 10 pirksti vai manas divas acis. tavi desmit izvirzās vadībā. katru vārdu. vēl tintes slapju. nenožuvušu, tikko uzdrukātu. noķer mani, dobermani! stadionā pa rindām skrien tavi desmit pirksti pakaļ manai ļipai. neizliecies, pats tu plikais!
vārdi angļu valodā. vārdi augļu kolāžā - es tikko nepareiz nolasīju no lapas. vienā mirklī aizmetu projām "rabbit in rest" un sāku skrāpēt zīmuli uz papīra.
amerikāņu vārdi vesels lērums. atsit miljons bumbiņu pačinko skvošā. krīt uz leju izsistsas telefona būdiņas vitrāžas. man pār galvu - vairs netaceros, vai lasīju no augšas uz leju vai tā kā pieklājas. mums ir uz diviem viens kompis - tas nav godīgi. bet tās jau nav nekādas stafetes.
klabina taustiņus kreščendo lietus pagalmā - manas istabas stūrī. nolīst.
bet vārdi skan katrs par sevi, nevis rindās. es dabūnu krusas cirtienu ar katru pa miesu. es sajūtu visas. negriez man uz rokām, negriez man uz vēdera nātrītes.
"multilayered". man layer visu pirms ir fotošopa plīvura kārtas. pēc tam otrā nozīme no adidas krekliņiem un kedām. nu, nebija. nebija agrāk tādas formas. tā nebija otra tāda tik šķidra auta tolaik senos laikos - volānu un žabo laikmetos. nekad tik smalki zīds nepārklājās.
iestājās klusums tavā stūrī. apstājies ūdenskritums. ūdens kritiens. sitiens.
man ir mazliet neērti par to, ka noliku grāmatu malā. un par to, ka klusumā nokavējies mans zīmulis vēl čirkstinās. neizdosies vairs vienam otru piemānīt - iebraucis, iestidzis un paslēpies auzās. šodien mēs esam vienā telpā au sens propre et figuré.
linkpost comment

[Aug. 12th, 2007|11:58 pm]
neprāts, kurā Dievs radīja pasauli. viņa vājprātīgā mīlestība.
katastrofas draudi.
vai nu tā ies bojā vai tiks radīta atkal par jaunu.
es sēžu pie spoguļa un trīcu -
seismiskiem pirkstu galiem uztaustu pasaules sirdī zemestrīci.

[iedodiet man stipros baldrijāņus]
linkpost comment

navigation
[ viewing | August 12th, 2007 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]