| Mēs nākam tevi sabradāt! |
[7. Aug 2011|21:22] |
| [ | !? |
| | mjau - kaķīts bija! | ] |
| [ | Skan |
| | Coph Nia - The Mirror | ] |
Pienākušas beigas manām saldajām vaļībām. Gludinu drēbes, lakoju nagus un visādi citādi morāli gatavojos atgriezties apritē. Jauka un daudzējādi piesātināta šī vasara, kas nesusi dziļa prieka un piedzīvojumu brīžus, lielas un mazas baudas un atklāsmes. Un prieks, ka tās beigas vēl tālu, jo plānos vēl daudzas mazas piepildāmas burvībiņas.
Mammai pasūtīju dāvanu savā relatīvi drīzajā dzimšanas dienā - ceļojumu uz bērnības lauku mājām un pēcāku sēņu meklēšanas festivālu. Ir taču tik patīkami pavisam negaidīt kaut ko atrast! Pat ja tā ir tikai sēne :)
Un pēkšņi arī nākotnes vīzijas un plāni nedaudz saliekas pa plauktiņiem, un haotiskas struktūras vietā var attāli manīt vismaz kaut kādas aprises, vadlīnijas. Mācība - vajag biežāk atvērt muti, un pastāstīt. Par savām jūtām, domām, vēlmēm, vajadzībām. Un vispār muti vajag atvērt biežāk, jā.
Un vēl fascinē, kā dažādas personas izvēlas savas otrās puses. Pilnīga mistika. |
|
|
| Uncertainty |
[19. Jul 2011|14:52] |
| [ | !? |
| | skumja | ] |
| [ | Skan |
| | Bloc Party - Where Is Home? (Burial Remix) | ] |
Vakaram plānā tumša un ilgi kārota velopastaiga pa pilsētu, bet prātu joprojām nomāc tās pašas vecās pārdomas un skumjas. Neprotu satvert sāpi, apauklēt un izsāpēt līdz galam - pirms cienīga nobeiguma allaž nolieku to kādā acu mirklī neredzamā, bet ērti sasniedzamā vietā, lai 'īstajā brīdī' jau atkal varētu ķerties klāt vecajai pletnei. Turpinu disharmonēt. |
|
|
| Asaru gāze |
[2. Jul 2011|11:19] |
| [ | !? |
| | silts | ] |
| [ | Skan |
| | Athlers Mulm - Shattered Pearl | ] |
Esmu atgriezusies no pirmā īstā atvaļinājuma savā mazajā mūžā. Dzirkstošs noskaņojums, jauni apvāršņi, saules un jūras trieciendeva un daudzveidīgi sulīgas atmiņas. Nu amats ir rokā - domās jau tiek kalti mazie plāni nākamajiem piedzīvojumiem siltajās un ne tik siltajās zemēs. |
|
|
| Jūnija puteksnis |
[19. Jun 2011|14:39] |
| [ | !? |
| | sniegties! | ] |
| [ | Skan |
| | Infinite Light Ltd. - The Bullet Sent To Kill Me ... | ] |
Daudzveidīga ir brīvības garša - pilna pārspīlēta prieka, kautrīgas neziņas un satraukuma. Dienu ritējuma plāns pildīts ar aizvien atlikto mazo un lielo prieku īstenošanas pasākumiem, mieru, salda miega baudīšanu, vispusīgām rūpēm par sevi un citiem, kā arī rimtiem pašeksporta sagatavošanās pasākumiem. Un netraucē nevēlīgie laika apstākļi, mirklīgās nostalģijas vēsmas un rikšojošie laika sprīži. Esmu sirdī priecīga, moža un baudu baudu.
Dievinu vasaras virtuvi! Tā ļauj man izpausties un radīt, aicina riskēt un uzdrošināties, un rezultāts vienmēr ir iepriecinošs un pielikto pūļu vērts. Saka, ka man vajagot taisīt kulināro fotoblogu, uz ko es viltīgi māju ar galvu un savtīgi paturu visus talantus pie sevis. Jā, patiesi laimīgs būs tas, kurš mani par sievu apņems un ļausies sevi lolot un lutināt.
Bieži jautāju, kur ir tā robeža starp meiteni un sievieti, un nu vairs šis jautājums atbildes neprasa. Zudusi ir tīniskā nedrošība, kūtrums un pašnicinājums, citi apvāršņi sajūtās un domās, sevis uztverē un identitātē. Apzinos katru savu vārdu, noskaņu niansi, kustību, kas atbild visa un visu mijiedarbībām. Jūtu sevi, Tevi, visu. Aptveroša mīlestība mani pilda. |
|
|
| Sirdis visur, visur kur |
[4. Jun 2011|15:09] |
| [ | !? |
| | smaida | ] |
| [ | Skan |
| | kaimiņtuss | ] |
Negribīgi esmu atgriezusies civilizācijā, bet patīkami atpūtusies, prieka, pozitīvisma un enerģijas pilna :) |
|
|
| Overandout |
[29. Maijs 2011|00:47] |
Jau nakts, bet iekšā vēl visādi nemieri. Tik ļoti, ļoti, ļoti nepacietīgi gaidu rītdienu, kad tikšu projām no visa un visiem. No pilsētas un mājām. Dažbrīd brīnos kā brīžos, kad viss ir tik ļoti piegriezies, spēju saņemt sevi rokās, neapmest graciozu pirueti un nepielikt tam visam treknu punktu. Šobrīd pat domāt ir grūti, jo apnicis un negribas. Kur nu vēl runāt, klausīties vai skatīties. No skatīšanās uz īsu brīdi izdevās izvairīties, jo bija dots uzdevums izjust Rīgu akla cilvēka sajūtām. Tomēr ar runāšanu un klausīšanos gan viss tik ļoti vecajās sliedēs, ka vienīgais glābiņš ir ierausties kaktiņā, klusi raudāt un paciest. Jā, man pietrūkst laika sev pašai - vienatnei, klusumam un domu/jūtu pārcilāšanai. Ir tikai dažas lietas, kas mani spēj patiešām uzlādēt: jūra, meži un rimti vientulīgi vakari. Un tas viss man ir tik ļoti svarīgi, ka ierindojas pašā vērtību skalas augšdaļā. Kā teica nejauši, bet veiksmīgi noķertais Valts Kleins: lielākā mūsu problēma ir tā, ka atceramies nomazgāt seju, kājas un dibuā, bet staigājam apkārt ar netīrām domām. |
|
|
| Fraidej |
[20. Maijs 2011|19:46] |
| [ | !? |
| | riebeklīgs | ] |
| [ | Skan |
| | Panacea - O.S.L | ] |
Ienesu istabā ceriņu zarus. Cerams, ka vismaz to reibinošā smarža padarīs briesmīgo rītdienu kaut cik pārciešamu. Riebjas pēdējā brīža saraušana darbos, ko nemitīgi pavada pašpletnes par to, ka varēju visu izdarīt vai vismaz sākt darīt laicīgi. Bet tāda nu ir tā studentu dzīve huh.
Pēc nelielā remonta vellopēda bremzes čīkst tik ļoti, ka uz ielas cilvēki nemitīgi atskatās. No vienas puses labi, jo nav jālieto taurīte, bet no otras - kind of embarrasing. Draugs saka, ka tas labi, ka čīkst, un īsteni velofani ar čīkstēšanu pat lepojoties. Dullie.
Pirms kādas stundas netīšām uzkāpu kaķim uz astes, bet šis vēl tagad uz mani rūc un šņāc :D
Un vispār brīnos par dažu cilvēku lēno aizdedzi. Pati jau neizceļos ar to ātrāko, bet brīžiem citi visai veiksmīgi spēj mani šajā jomā apsteigt. |
|
|
| opium |
[14. Maijs 2011|19:13] |
Šodien bija mana šī gada pirmā diena pie jūras (ziema sūkā, tāpēc neskaitās). It kā baigi auksti visapkārt un tā, bet tur, saulainajā liedagā silti, silti, un saulē sakarsušās smiltis pat caur kedu sildīja pekas. Mmmm.. Un jūra šodien dikti kūpēja - ko tādu vēl nebija gadījies redzēt. Satikām vabulīti, griezām valšus un dziedājām visas zināmās dziesmas par jūru. Jauki, jauki. Bet tagad grādu aizmiglots skatiens un apziņa, ka būtu jādara kaut kas, ko tik un tā nedarīšu >:)
Un lai tā muzeju nakts iet ieskrieties! Varēja jau nu izdomāt krāšņāku pasākumu klāstu, jā gan. |
|
|
| m3 |
[10. Maijs 2011|11:16] |
| [ | !? |
| | darbs dara | ] |
| [ | Skan |
| | darītāju | ] |
Beidzot kārtība mājās, domās, sajūtās un tik ļoti siltas un saulainas rit ikdienas gaitas. Vasaras tuvošanās atmodina draudzību un kopā būšanas prieku, dāvā smaidus, sarunas un prieka pilnus brīžus. Vakardiena bija vajadzīga un ļoti, ļoti patīkama, bet šodiena ir spēcīga un tik pat neizbēgama kā mana skaistā, tumši-jo-tumšā kleita.
Vakar pagadījās tā laime salīdzinoši ilgstoši vērot cilvēkus uz ielas. Labi, zinu, ka šai nodarbei nebiju izvēlējusies to pašu piemērotāko dienu, bet nu omg. Caur savu ārējo apvalku jebšu vizuālo tēlu cilvēki parasti cenšas parādīt arī vismaz daļu iekšiņas - ja tā, tad vienīgais mans secinājums ir: LV iedzīvotāji, neatkarīgi no dzimuma un pilsoniskās piederības, masveidā ceš no 'mazo krāniņu' sindroma. Kāds gan cits iemesls varētu mudināt staltu un izskatīgu vīrieti ietērpties ar spīdumiņiem nokaisītā uzvalkā? Un vecu, krunkainu tanti - elektrozaļā tīkliņkreklā? Un skaistu tīņmeiteni - rūtainā flaneļa kleitā? Ai, bet tā jau interesanti, īpaši tādēļ, ka pamazām ielās atgriežas arī tvirtas, garas kājas un kupli dekoltē.
Jāsāk domāt par to, kad un kā revidēšu savu milzu skapi, ko stādīšu puķpodos un dobēs, ko marinēšu/ievārīšu/konservēšu un kā citādi sevi izklaidēšu brīvajas darba dienās. Un vispār biežāk jābrauc ar velo. |
|
|
| Zelta zirgs |
[5. Maijs 2011|12:16] |
Šodien tik ļoti nostrādāja intuīcija, ka pilnīgi pašai sametās bail. Tomēr labi, ka nostrādāja vēlamajā virzienā :)
Bet vakar bija ūberfeins pasākums. Uzkrāta tik ļoti nepieciešamā prieka rezerve :) |
|
|