| m3 |
[10. Maijs 2011|11:16] |
| [ | !? |
| | darbs dara | ] |
| [ | Skan |
| | darītāju | ] |
Beidzot kārtība mājās, domās, sajūtās un tik ļoti siltas un saulainas rit ikdienas gaitas. Vasaras tuvošanās atmodina draudzību un kopā būšanas prieku, dāvā smaidus, sarunas un prieka pilnus brīžus. Vakardiena bija vajadzīga un ļoti, ļoti patīkama, bet šodiena ir spēcīga un tik pat neizbēgama kā mana skaistā, tumši-jo-tumšā kleita.
Vakar pagadījās tā laime salīdzinoši ilgstoši vērot cilvēkus uz ielas. Labi, zinu, ka šai nodarbei nebiju izvēlējusies to pašu piemērotāko dienu, bet nu omg. Caur savu ārējo apvalku jebšu vizuālo tēlu cilvēki parasti cenšas parādīt arī vismaz daļu iekšiņas - ja tā, tad vienīgais mans secinājums ir: LV iedzīvotāji, neatkarīgi no dzimuma un pilsoniskās piederības, masveidā ceš no 'mazo krāniņu' sindroma. Kāds gan cits iemesls varētu mudināt staltu un izskatīgu vīrieti ietērpties ar spīdumiņiem nokaisītā uzvalkā? Un vecu, krunkainu tanti - elektrozaļā tīkliņkreklā? Un skaistu tīņmeiteni - rūtainā flaneļa kleitā? Ai, bet tā jau interesanti, īpaši tādēļ, ka pamazām ielās atgriežas arī tvirtas, garas kājas un kupli dekoltē.
Jāsāk domāt par to, kad un kā revidēšu savu milzu skapi, ko stādīšu puķpodos un dobēs, ko marinēšu/ievārīšu/konservēšu un kā citādi sevi izklaidēšu brīvajas darba dienās. Un vispār biežāk jābrauc ar velo. |
|
|
