redzamā gaisma
Dec. 26th, 2013 | 07:47 pm
Cilvēki par daudz runā. Ja suns vai kāds cits zvērs novērotu cilvēkus, tad secinātu, ka cilvēks par daudz trokšņo. Slikts mājdzīvnieks tātad. Un iedomājas, ka savu domu spēj nodot otram tieši tādu, kāda tā eksistē viņa galvā - tikpat svarīgu, dziļu, daudznozīmīgu vai viennozīmīgu, tiešu, ironisku utt. Man liekas, mēs katrs uzskatām, ka visu apkārtējo cilvēku domāšanas veids ir līdzīgs mūsējam. Un katrai domai pamatā ir tas pats fons, tie paši notikumi, fakti, apstākļi. Visa mūsu zināšanu bāze, no kuras dzimst doma, dzīvo arī citu galvās. Bet realitātē neviens nevienu nesaprot. Ir redzamā gaisma, ir skaņas viļņi, ko uztver cilvēka auss, bet domu nevar ne pārraidīt, ne uztvert. Bet mēs mierīgi rībināmies tālāk.