Nošu burtnīca

Pa mana dzīvokļa virtuves logu redzamo soliņu par savu tikšanās vietu izvēlējušies kāds vidusskolnieku pārītis, kas regulāri nāk šeit maigoties un kāds pusmūža vīrietis un sieviete, kas nāk šeit, lai dzertu šņabi. Pagaidām neesmu guvis ticamus pierādījumus, kas apliecinātu viņu attiecību romantisko iedabu, tāpēc dēvēju viņus vienkārši par partneriem.
Ja man būtu jāizsaka prognozes par šo savienību ilgtspējību, es nešauboties otrajam pārim prognozētu ilgāku mūžu. Manuprāt, šī savienība būvēta uz daudz stingrākiem pamatiem.

Pa manas istabas logu var redzēt psihoneiroloģiskā pansionāta pagalmu. Man patīk vērot kā cilvēki dodas savās pastaigās pa pagalmu un izdomāt katram no viņiem kādu aizraujošu dzīvesstāstu.
Tur ir viens večuks, kas vienmēr staigā žaketē un smēķē. Manā iztēlē viņš ir izbijis profesors, kas jau sen kā atklājis mūžīgās enerģijas noslēpumu un tad ļauni onkuļi viņu sazāļoja un ieslodzīja tajā psihenē, jo gribēja celt HES-us un atomelektrostacijas. Tad vēl tur ir viena nedabiski tieva tante, kas noteikti pārtiek pārsvarā no saules enerģijas un pirms sajuka prātā bija pietuvojusies visiem dzīves lielajiem noslēpumiem pat tuvak nekā Nīče.
Viņi visi dzīvo ļoti draudzīgi un nekad nestrīdas.