Nošu burtnīca - June 6th, 2014

Man gribētos to pašizaugsmes un izglītošanās ceļu salīdzināt ar tādu lēnu brišanu pa slapju cementu, kur nākas smagi nopūlēties cilājot smagos, ar pelēko masu aplipušos, zābakus un kur nedrīkst ne uz brīdi apstāties, lai patīksminātos saulītē. Paštīksme ir tāds perpetuum mobile, kas, ja reiz ticis iedarbināts, ir apstādināms tikai ar smagu darbu. Līdz ko tu sāc nekritiski attiekties pret saviem spriedumiem, neizbēgami tiek samazināta sprauga pa kuru var ienākt citi, atšķirīgie viedokļi, kas kopā veido to, ko sauc par objektīvo realitāti. Jo vairāk paļaujies uz savu subjektīvo viedokli, jo mazāk ņem vērā ārējo viedokli, un jo mazāk vietas tiek atvēlēts citu (vēlams gudrāku) cilvēku viedokļiem, jo vairāk jāpaļaujas uz savu viedokli. No šejienes arī perpetuum mobile, kas pamazām ievelk tādā morālās masturbācijas atvarā, no kura izkļūt ir jo dienas jo grūtāk.