Diletantisms
Mar. 27th, 2014 | 09:54 pm
From:: vinsents
Pamazām veidojas arvien dziļāka neiecietība pret jebkāda veida diletantismu. Es pat nezinu, vai tas ir tuvāk snobismam, vai veco ļaužu kašķīgumam, bet tas tolerances līmenis pamazām noplicinās. Jo ilgāk dzīvo, jo vairāk esi redzējis, dzirdējis, lasījis, jo vairāk nostiprinās spēja, kā Tīrons teica "atšķirt sūdu no kaut kā vērtīga". Un brīdī, kad sāc skatīties uz apkārt notiekošo caur tādu kritiskas vērtēšanas prizmu, paliek skumji un kauns, un bezcerīgi...
Nesen LR-1 bija raidījums ar Natāliju Jansoni, un viņa uz to raidījumu bija atnesusi tik šausmīgas dziesmas, ka man bija kauns. Pat ne kauns, bet tā bēdīgi un vilšanās, ka tāds cilvēks, kuru es cienu un apbrīnoju, var klausīties tādu mūziku. Un tas tā nav tikai ar mūziku. Tādas mazas vilšanās ir katru dienu.
Ja eksistē tāda lieta, kā quarterly crisis, tad tas ir tagad. This is happening.
Nesen LR-1 bija raidījums ar Natāliju Jansoni, un viņa uz to raidījumu bija atnesusi tik šausmīgas dziesmas, ka man bija kauns. Pat ne kauns, bet tā bēdīgi un vilšanās, ka tāds cilvēks, kuru es cienu un apbrīnoju, var klausīties tādu mūziku. Un tas tā nav tikai ar mūziku. Tādas mazas vilšanās ir katru dienu.
Ja eksistē tāda lieta, kā quarterly crisis, tad tas ir tagad. This is happening.