un šodien es atkal gribēju stāvēt klints malā un domāt par to, vai ļauties augšup kāpjošo mākoņu vilinājumam.

jā, un šodien vēl pie visa ir tā neverending aprakstītā sajūta: ručkā. strauji. vienmēr.

Mīļās dāmas,
lai arī lielākā daļa no jums man patiešām patīk un es jūs visas turu augstā godā, tomēr 8. marts kā sieviešu diena, man asociējas tikai ar tādiem riktīgiem večiem - strādniekiem, kuri no paša rīta darbā jau sākuši kapāt un tad vakarā galīgi slīpi pārrodas mājās ar aplauztiem lakstiem, konfekšu kasti un, varbūt, šampanskoe! Un tad mēģina savai mīļotajai iedot kaislīgu skūpstu.
Tieši tāpēc, man tas viss neraisa nekādas patīkamas emocijas, un es nevienu neapsveicu.
Lai piedod man tās, kurām tas bija svarīgi.