| Sportiskas aktivitātes, kas nav saistītas ar ādas sēdekli un multi stūri. |
[10. Aug 2011|20:09] |
| [ | Mūzika |
| | Bub FX - Fly With Me | ] |
Tā nu sagadījās, ka nācās ņemt dalību studentu korporāciju spēlēs. Un šoreiz es nebiju noskaņojies uzvarēt litrabolā, bet visā pārējā. Tā kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) holandiete rakstīja, ka viņai ir zems fizisko sāpju slieksnis, tad es varu vaļsirdīgi atzīt, ka man tas ir diezgan augsts, kuru vēl papildina motivācija uzvarēt. Bet par to vēlāk.
Ilga tas viss 3 dienas.
Pirmajā dienā vyss iesākās ar to, ka es devos uz Reigu, lai varētu atkal izbaudīt, kā ir stāvēt korķos, kad visiem pēkšņi vajag kaut kur braukt uz otru Reigas galu paēst pa 30 santīmiem lētāk (nu, labi, varbūt arī sentimentāli ēst iemīļotajā ēdnīcā, kur tev pārmaiņu pēc neiešpļauj ēdienā, jo tu nāc bieži un nečīksti pa ēdiena kvalitāti) un tāpat vien pabraukāties, jo kā jau mēs visi zinam mūsu pašu intereses ir augstākas par visu pārējo. Lai nu kā, izvizinoties no Pļavniekiem līdz Mārupes hvz kādai malai (cauri Mārupei ripojot pārbraucu vairāk guļošajiem policistiem pāri nekā pa gadu) un tad iesēdinot auto komiltonu varēja pērties uz to atpūtas kompleksu, kas atradās kaut kur starp Ogri un Suntažiem. Nonākot tur varēja secināt, ka mūsu konvents ir atbraucis uz plezīru, ne tikai sporta spēlēm. Kā pēdējā laikā man ausīs izskan teiciens: "Es jau nelielos, es tikai daru zināmu". Tāpat arī šeit, mēs nelielījāmies, bet tikai darījām zināmu, ka mums nebija par grūti sakraut galdus, solus, nojumi, kausus un to visu atvest uz sporta spēlēm, lai varētu izbaudīt arī vakara/nakts aktivitātes. Tā pēc brīža tika uzsliets portatīvais cq un varējām sākt nodarboties ar nesportisku aktivitāti. Kaut kas saistīts ar alkoholu, pačukstēšu priekšā. Bet nu, ņemot vērā, ka biju atbraucis sportot, primāri, tad visu laiku bremzēju alus kustību uz kuņģi. Kad pienāca nakts trase (orientēšanās), tad īsti nezināju, vai vajadzēja dzert alu, vai nē. Neteikšu, ka bija viegli, ņemot vērā, ka skrējis nebiju diezgan ilgu laiku. Tādējādi, jau pēc otrā kontrolpunkta, mans ķermenis man vēlējās pateikt, ka tas būs mans pēdējais skrējiens, ja es neiedomāšos kaut kur apstāties un paelpot. Bet nu, kā jau zināt motivācijai ir liels spēks un pievilt komandu arī tā kā negribējās, tad nācās ar saķertiem sāniem locīt tālāk. Vienīgi tik nepatika pēdējais kontrolpunkts - lejā pa 5m augstu slidkalniņu upē iekšā un tad pāri tai. Peldēt māku tikai alkohola reibumā un dienā (abi ir apvienojami), bet naktī peldēt pāri nezināmai vietai spēku izsīkumā nebija mans sapņu peldējums. Lai nu kā, distance tika vairāk vai mazāk noskrieta tikai ar vienu slaido kritienu akmeņos. Vakara daļā, protams, balle. Sīkumos neizplūdīšu. Vienīgi to, ka blakus norisinājās CSDD sporta spēles, kā arī balle ap to laiku. Domājām, ka varētu aiziet izskaidroties par tiem visiem divniekiem, kas ir salikti apskatēs. Bet nu izvēlējos labāko variantu - ap 3 naktī iet gulēt uz savu limuzīnu. Nemaz tik slikti nebūtu nākošajā dienā būt spējīgam plosīties.
Nākošais rīts iesākās ar to, ka pus6 mans konfuksis klauvēja pie loga un teica, lai es nākot dzert. Veltīju viņam skaistus vārdus par vēlmi turpināt gulēt un aizvēru acis līdz mazliet vēlākam. Tik vēlākam, kad saule sāka spīdēt iekšā. Tas gan bija karsti un nepieciešami, jo sliktas koordinācijas dēļ biju apsedzies ar divām segām. Tā nu nācās celties ar saulīti un sākt sildīties sportiskākām aktivitātēm nekā skriešana pa tumsu. Sākās vyss ar strītbolu, kur arī nācās ņemt dalību (lai iztiktu bez liekām frāzē, tad nācās visur ņemt dalību). Basketbolu pēdējo reizi spēlēju vidusskolā, laikam 11. klasē, kad bija slinkums vienam pašam fubola bumbu vārtos sist. Ņemot vērā, ka no manis neprasīja bumbu mest grozā, bet brutāli grūstīties pie groza, tad es domāju, ka man sanāca diezgan labi. Rezultātā pa pusdienu tikai kādi 4 nobrāzumi. Tālāk jau bija volejbols uz kuru liku lielas cerības, ņemot vērā, ka šo piekopju daudz biežāk nekā basketbolu. Tikai kā izrādījās, ka vajadzēja Mazo Piču bagāžniekā iekraut, lai varētu ownot pārējos. Un laukums arī bija tik mazs, ka tur brīvi varēja spēlēt 2 nevis 4 cilvēki. Kā arī tik daudz akmeņu, ka manējais laukums pamatīgi noslīd ēnā. Pēc izkrišanas no grupas niknumā nekautrējos izteikt, ka laukums ir sūds un tad varēju ātri doties pēc alus un šampānieša uz lielo pilsētu (šajā gadījumā Ogri). Tad ar alus un šampāniešu pilnu bagāžnieku lēnām kratījos atpakaļ. Uz virves vilkšanu, kur mums arī mazliet trūka skaidrā saprāta mūsu enkurā - manā konfuksī, kas jau atkal bija paspējis atlaist (jāpiebilst, ka pus9 no rīta kopā ar cita konventa filistru knapi aiznesām viņu līdz mašīnai, kur nolikām viņu gulēt - uz virves vilkšanu kaut kā bija pamodies). Turpinot vakar daļu un klusībā vērojot zvaigznes, ap diviem naktī sapratu, ka varētu atkal tā pa ātrāk doties gulēt, jo rītdien futbols ziniet. Tur nekādas atlaides uz sāpēm un spēku izsīkumu.
Vienīgi, kad ātri un nesāpīgi atvadījos, tad tik aiz muguras dzirdēju "Nu labi! Ja tev nevajag organisko sildītāju, tad es eju projām!" Tas manī izraisīja tik platu smaidu. Zinu, ka dāma otrpus nesmaidīja, bet tik un tā. Tas šoreiz no komēdijas paņemts.
Lai nu kā, trešā diena - futbols. Pārējo mirstīgo problēmas tika atstātas malā. Lai kā es cīnījos uz robežas starp sarkano kartiņu un individuālajām pārrunām par sportisku attieksmi, tad tomēr kaut kā nebija. Zilumi un nobrāzumi, kas, protams, ir patīkami futbolā bija vairāk nekā vajag, bet uzvaras nebija. Tā nu nācās rūgtumu norīt, lai cik nepatīkami bija. Vismaz varēja pavērot kā filistru komanda finālā spēlēja.
Tas vyss? Problēma ir tā, ka man salīdzinājumā ar holandiete varbūt ir zems morālo sāpju līmenis, kurš zaudējuma gadījumā uzdeva līdzīgus jautājumus, kādus uzdod kropls krustnesis pēc pieciem krusta kariem attiecībā pret reliģiju. Tāpēc, tā kā mūsu durvis atrodas blakus, tad mēs katru rītu varētu viens otru norūdīt. Es viņai varētu iesist un viņa tad varētu man pateikt, ka es esmu tievs vai kaut ko tikpat spēcīgu, kas mani spētu aizvainot. Un lai neiestātos rutīna, tad varētu apmainīties - viņa man pasaka kaut ko, un es viņai iesitu. Rūdījums dzīvei nenāks par skādi.
|
|
|
