"Kas par lietu?" vaicāju es

"Citi traucē dzīvot man, dabas draugam" Atsauca junkurs

"Brīžiem paliek grūti, zini" nopūtās viņa

"Tāpēc es tagad kodīšu atpakaļ" viņa izsauca un iekoda pirmajai pelei, kas tik ilgi maisījās viņai pa kājai

"Varbūt atstāj mani vienu, uz brīdi, pirms es tev nejauši neiekožu" viņa žēlīgi izteica, tāpēc es devos atpakaļ uz mākoņiem ēst savu sēņu zupu, lai varētu doties uz ratnicēnu ceļiem cīnīties ar pūķiem un darīt citus varoņdarbus. Bet es tūļājos pārāk ilgi, tāpēc man uz labas rokas joprojām ir koduma pēdas

Mazajam peļu junkuram tagad ir tumšas domas galvā

Ko mēs piedzīvojām

Tāpēc labāk negadīties šim dzīvnieciņam ceļā

Bet tagad mazais peļu junkurs saka, ka tiksies vēlāk, tagad ir jānogalina.