Kādu dienu staigāju pa debesīm un ieraudzīju mazo peļu junkuru grāvī sēžam
"Kas par lietu?" vaicāju es 
"Citi traucē dzīvot man, dabas draugam" Atsauca
junkurs 
"Brīžiem paliek grūti, zini" nopūtās viņa
"Tāpēc
es tagad kodīšu atpakaļ" viņa izsauca un iekoda pirmajai pelei, kas tik
ilgi maisījās viņai pa kājai
"Varbūt atstāj mani vienu, uz brīdi, pirms es tev
nejauši neiekožu" viņa žēlīgi izteica, tāpēc es devos atpakaļ uz mākoņiem
ēst savu sēņu zupu, lai varētu doties uz ratnicēnu ceļiem cīnīties ar pūķiem un
darīt citus varoņdarbus. Bet es tūļājos pārāk ilgi, tāpēc man uz labas rokas
joprojām ir koduma pēdas
Mazajam peļu
junkuram tagad ir tumšas domas galvā 
Ko mēs piedzīvojām 
Tāpēc labāk negadīties šim dzīvnieciņam ceļā 
Bet tagad mazais peļu junkurs saka, ka tiksies vēlāk, tagad
ir jānogalina.
|