| Ir bijis labāks sekss |
[10. Jun 2011|17:38] |
| [ | Mūzika |
| | 65daysofstatic - Natasha Beats The Devil | ] |
Laikam ejot mans kursa darbs pats kaut kā uzrakstījās. Un nodevās. Šodien atlika tikai aizčāpot uz aizstāvēšanu, kas sākās 8:30. Lieki piebilst, ka man 5 no rīta zvanīja ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) holandiete, kas diezgan spēcīgā alkohola reibumā centās izmisīgi paskaidrot, ka ir pazaudējusi atslēgas un netiek iekšā.
Labi, nikns norūcu lejā, atslēdzu durvi, ar vienu aci nopētu viņu (otra gulēja) un cerīgi pie sevis nodomāju, ka viņa šādā kondīcijā nebrauca pie stūres.
Tā nu paguļu vēl drusku līdz 7:30 (jāatzīst, ka atkal bija fragmenti no tā interesantā sapņa par patiesības pirkšanu, šoreiz es vazājos pa restorāna vagonu, paēdu pusdienas un devos uz savu kajīti, palasīt labu grāmatu, laikam Erkilu Puaro. Tad es piecēlos.) un biju nobriedis ātri ieskriet dušā, lai atvēsinātos. Karstums ir tik briesmīgs. Man labāk patīk -25 nekā +25 katrā ziņā. Aukstums labāk sadzīvo ar mani.
Lai nu kā, 8 no rīta satiksme nav tik traka, lai varētu meklēt iemeslu steigties un tēlot idiotu uz ceļa. Šodien mierīgi sanāca. Aizbraucu uz turieni - atmosfērā valda satraukums. Šodien būs sekss. Un ne tikai man, arī pārējiem kursa bedrēm. Tā nu visi sarakstās secībā, es īpaši nesteidzoties ierindojos 16. Nu labi, iešu iedzert kafiju labāk, kamēr pirmā gaļa iet cauri. Satieku big_cactuss (a.k.a. Vītols), novēlam viens otram izkrišanu aizstāvēšanā un nolemjam, ka jāpapildina kuņģis ar kādu bulciņu pie reizes, jo tad mēs paliksim vēl apaļāki un foršāki. Ejot uz centrālo korpusu vēl saskrienamies ar Grišu, kas arī devās uz aizstāvēšanu un pukstēja kāpēc es viņu neierakstīju. Tā nu viņa ierindojās 22. un Lāni es ierakstīju kā 23. Labi, aizejam uz kafejnīcu, pa ceļam vēl paķerot Zandu, kas vēl tik uz darbu taisījās iet (viņa padevās kd rakstīšanas procesā). Tur kā parasti aprunājam visus, bet tur palika tik neciešami karsts, ka izvēlējāmies doties projām - uz bibliotēku, jo tur ir kondicionieris un cilvēki, ko var kaitināt. Tā nu turpinam tur aprunāt visus, kad izlemju uzzvanīt Lānei un uzvaicāt - cik tālu tikusi. Jā, šodien tas smagais, kas nolikās pāri 3 joslām uztaisīja mazu korķi uz salinieka. Ejot ar kājām pāri tagad un vēl esot pamanījusi pa ceļam komisijas priekšēdētāju A. Dimantu, kurš bezcerīgi sēž korķī. Jā... pirmajiem, kas pieteicās, laikam šodien izpaliks stresa sajūta pirms aizstāvēšanas, jo cik nopratu sāka bez viņa. Tā nu aizripinājos viņai pakaļ uz Plazu un aizvedu uz Turību. Kad atbraucām, tad noskaidrojām, ka runā tikai 6. cilvēks. Jā... šodiena būs gara, nav šaubu. Tā nu vēl kādas 40 minūtes pabumbulējam pa bibliotēku, līdz es iedomājos aiziet atpakaļ uz A korpusu apskatīties vai man nav nākošajam jārunā. Aizeju - sāk tikai 8. runāt un Dimants nokaitinās sēž savā vietā. Atkal pie sevis novelku garu jā. Šodiena būs ne tikai gara, bet arī grūta. Aizeju atpakaļ, tur jau saruna ievirzījusies pa ceļojumiem. Sarunā dominē Griša ar savu atstāstu par Ukrainu. Katrā ziņā krima (es biju uz krimu) laikam bija diezgan maiga, salīdzinot ar īsto Ukrainu. Sīkumos neizplūdīšu (aizdomājos par to, ka es tik to vien daru kā izplūstu sīkumos), bet saruna pārsvarā grozījās ap viņas uzskatiem, kas ir čuhņa un ka Ukraina noteikti ir tāda. Bet nonācām pie slēdziena, ka tieši uz tādām vietām ir visinteresantāk aizbraukt. Tā nu pēc kādas stundas izlēmām iet uz aizstāvēšanu, jo tiem tur sākās pauze un pēc pauzes sekoja mūsu vienība. Šoreiz neaprakstīšu kā citiem gāja, bet mazliet to, kā man gāja. Ņemot vērā, ka es esmu morāls mazohists, tad es vienmēr speciāli uzkasos uz jautājumiem (es pat dažreiz uzstāju, lai man jautā vēl) un attiecīgi saņemu tos. Šoreiz ar A. Dimantu sanāca diskusija par tēmu kā tādu. Vai tā ir ārējā komunikācija kapusvētkos vai kapusvētku ārējā komunikācija. Katrā ziņā uz šī teikuma aizgāja kādas 10 minūtes. Tad saruna turpinājās par katoļu un luterāņu atšķirību, līdz beidzot es vēl ieteicu novirzīt sarunas tēmu uz dvēseles vertikālo dimensiju. Tā kā Dimantam neko neesmu nodarījis un parakstu lapu pret viņu neparakstīju (vispār man ir vairāk kopīgs ar viņu nekā ar maniem kursa biedriem, kas viņu ciest nevar - man arī patīk visur piekasīties un graut visu apkārtējo sapņus par pareizību), tad šī diskusija vairāk atgādināja draudzīgu strīdēšanos par to, ka melns ir melns vai melns varētu būt melns. Tā nu pagāja kādas 50 minūtes. Tik garastāvokli pēc tam sabojāja otrā komisijas locekle - darbā neesot empīriskais pētījums. Nu te es ahueļi. Tas teikums tā mani pārsteidza, ka pat nespēju atbildēt, lai atver empīrisko daļu un pamēģina arī kaut ko palasīt, nevis pāršķirstīt. Laikam pie vainas tas, ka man patīk visu savirzīt kopā tā, ka jālasa viss. Ko varētu arī attiecināt uz maniem ierakstiem par svarīgo mazsvarīgajā. Te nu iejaucas trešais komisijas loceklis - mans darba vadītājs un norāda - bet tēma ļoti laba un laiks jau kādas reizes 5 pārtērēts uz manis.
Laiks iet tālāk, viņš neapstājas pēc saldējuma, kad sāk palikt karsti.
|
|
|
