|
4. Apr 2011|23:16 |
|
Varbūt neparasta, bet loģiska, jo parasti, ja mēs radām kādu savu darbu (=/- nosacīti mākslas), tad vēlamies, lai tas būtu īpašs. Un šeit sākas tā īpašā meklējumi. Ar jautajuma atbildi parasti izceļās, kā zvaigznes vai kāds cits neaptverams objekts. Bieži vien mēs aizmirstam par pašiem tuvākajiem, kas niecīgajā dzīvē ir tie paši svarīgākie. Protams, nevajag, ka nokāpt uz līmeni, ka tālāk par kaimiņa degunu neredz, bet nevajag arī skatīties pāri viņa galvai. Vide, tā teikt, katram ir sev īpaša. |
|