 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Nospiedumi
Atmodos naktī. Varēja būt ap kādiem četriem naktī. Un jau paspēju noskatīties divus sapņus.
Pirmajā sapnī es aizgāju ciemos pie tēvoča. Viņš dzīvoja kādreizējā komunaļņikā. Pie durvīm mani sveicināja viņa kaimiņiene – Rasiņa. Kalsna, gara auguma sieviņa. Viņai galvā krāsaini tamborēta cepure zem, kuras pabāzti plānie mati. Viņa bija vareni rosīga. Nepamanīju, kā nokļuvu ar Rasiņu virtuvē. Viņa izkrāmēja iepirkumus un sāka žēloties, ka mana ome atnākot ciemos un visu apēdot. Sajutos nelāgi un teicu, ka visu nopirkšu. Rasiņa sāka uzskaitīt, ka apēsts jogurts, arī televizors saplēsts. Nevar jau dusmoties. Teicu, ka visu nopirkšu. Iedomājos pajautāt, kad ome īsti bija ciemos? Rasiņa, acis nepamirkšķinot, atbildēja, ka pagājušo nedēļu. Es sapratu, ka viņa melo. Ome nav jau gadu izgājusi no mājām. Sapnis pārtrūka un jau ielēcu nākamajā.
Nojautu, ka atrodos Amerikas vidienē. Varbūt kāds 19. gadsimts. Pretī brūnai koka mājai. No lieveņa nokāpa sieviete. Viņai bija īsi, blondi mati. Balta, mežģīņu kleita. Es vēroju visu notiekošo, bet neiesaistījos. Viņa sāka darboties gar garām dobēm, it kā kaut ko sētu. Pēkšņi parādījās viņas vīrs un iesita viņai pa seju. Sapratu, ka tur nebija iemesla. Izskatījās piedzēries. Pēc kliegšanas palīgā aiz stūra parādījās melnādaina sieviete ar bisi rokās. Viņa skaļi uzbļāva: “Liec kundzi mierā! Sacaurumošu vēderu, ka līdz mūža beigām čurāsi biksēs!” Vēroju, kā kundze pieceļas un ieiet mājā kopā ar melnādaino sievieti. Vīrietis nesekoja. Bet intuitīvi nojautu, ka viņš vēlas verdzeni novākt. Iespējams bija nogalinājis viņas dēlu.
Nu, lūk. Bezmaksas filmas no zemapziņas.