 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Nospiedumi
Gaidu rindā uz stipendijas interviju. Esmu satraucies par divām lietām, ka man kurkstēs vēders un ka es esmu par vecu stipendijām. Abas lietas ir nesaistītas.
Studente iznāk no kabineta. "Es viņiem riebos. Man tak nav, ko teikt, vai studēšu doktorantūru."
Pirms tam redzēju kādu citu studenti, kura bija ieradusies ar bērnu. Viņš varēja būt piecgadīgs. Pēc manis rindā vēl gaidīja viens puisis. Tādi nogriezti mati kā standarta sportistiem. Un vēl meitene ļoti nervozu seju. Viņas augstpapēžu kurpes klabējs pret koridora parketu.