 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Nospiedumi
Atbrauc divi meistari. Viens garš, biedējoši kārns, izvirzītiem vaigu kauliem. Viņu varētu saukt par Volodju. Tā ilgi novelkot aizkapa balsī – Vo-lo-dja! Pilnīgs rēgs. Kamēr es ganos pa augšējo stāvu, Volodja iekurina virtuves plīti. Laikam nosala pirmajā stāvā. Otrs zolīds. Ar gudra cilvēka skatienu. Plecīgs un īss. Zilām, skumjām acīm. Viņa vārds bija Jurijs. Es to uzzināju, jo iedevu viņam divdesmit eiras pa virsu. Kādas četras stundas pagāja, kamēr abi nomainīja loga rāmjus.
Opis, droši vien, kapā otrādi griežas, redzot, ka mājai uzlikti plastmasa logi. Viņš vēl toreiz norēja dēlu, ka šis izlauzis koka logus. Opis aizbrauca uz Rīgu un lika tos atvest pie sevis. Sakrāmēja garāžā. Lai es pēc desmit gadiem tos lamājoties varētu sacirst malkā.