 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Nospiedumi
Niez vakardienas saruna uz potītes. Sacēlu skandālu, ka G. palīdz draudzenēm aizpildīt tiešsaistes kovida anketu. Viņš izdrukāja viņām sertifikātus. Es uzsprāgu kā Palmas salas vulkāns. Tas man atsita draudzību ar K., kur sievietes mūs patur tuvumā, kamēr atrod vīriešus, kurus aprecēt.
K. jau agrāk slimoja ar nepilnības kompleksiem, tēva trūkumu dzīvē un mātes pārlieku lielo kontroli. K. mamma Lieldienās viesojās pie mums divistabu īrētajā mājoklī, netālu no Liepājas teātra. Es atnāku no pastaigas un Rīgas Kontrole (es viņu tā iesaucu) uzsedza pusdienu galdautu. K. pie plīsts apmaisīja katlā studenta pusdienas. Izmisusi paskatījās uz mani un sasveicinājās. Apsēdos pie galda. Rīgas Kontrole slauka šķīvjus, ar apgarotu seju kā eņģelītis uz Ziemassvētku kartiņas.
“Un zilais šķīvītis Vilam,” viņa priecīgi nosaka.
Man niez vārdi uz lūpām izjaukt šo mātišķo cirku. Iebļaut viņas perfektajā smaidā, kur jūs bijāt, kad K. tēvs dzēra kā lops, nedaudz jūs iekaustīja un aizmiga. K. no jums iemācījās bezspēcību un neuzticību vīriešiem.
Bet viss, ko pasaku: “Paldies, man zilais šķīvītis, jo esmu pediņš?”
Ar K. neesmu runājis jau septiņus gadus. Viņa apmeklēja sieviešu skoliņu. Vīrietis pelna naudu, sieviete kā telpaugs mājokļa svētnīcas skaistumam. Es viņai tā arī teicu: “Tu esi saspiedusies!” Viņa nesaprata, kāpēc nepriecājos kopā ar viņu, ka viņiem ar vīriņu dzīve kā IKEA katalogs. Vēlāk ar vīriņu neatradu kopīgu valodu. Viņš bija programmētājs, apaļš kā ceļmalas pūpēdis, dzer kā jūrnieks. Atveras sarunām, kad manāmi jau iedzēris. K. sieviešu skoliņā aicināja, lai precētie pāri satiekas savā starpā, apmainās ar laulāto dzīves gudrībām. Arī es nejauši ieklīdu pie šīs četrotnes “Andalūzijas sunī”. K. sarunājas ar glītu, kalsnu tumšmati, droši vien vēdiska-anoreksiķe, kurai saķere ar realitāti bija tāda pati, kā manai omei ar protēzēm. Vēdiskās modeles vīrs bija tikpat kalsns niekkalbis. Nesen vēl bija iznākusi Batleres grāmata, sāku apspriest. Džeki klusēja, jo droši vien pirmo reizi dzirdēja, ka vārds sieviete nav sinonīms dzimumorgāniem. Atceros, ka K. vēl prasīju, kad gājām jau ārā no restorāna: ”Tu esi pārliecināta par šo tipiņu?” Viņa kaut ko noteica, ka esot īstais.