 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Nospiedumi
Kas varētu tevi raksturot? Atklājies man, tu esi tik pozitīvs kā tie plikie amoriņi? Es jautāju tantes kāzu vakarā, kad Pāvils piekāra pie sienas savu zīmēto plakātu. Apelsīnkrāsas sienas skolas ēdnīcā indēja ar spilgtumu dažus sanākušos viesus. Drīz jau atbrauks kāzinieki. Pāvila roku nagi bija sačervelējušies āboli, pamesti uz ziemu zaros nenoplūkti.
Pāvil, tu esi vecāks par opi, vai ne? Viņš nepievērš man nekādu uzmanību, es jau neko nejautāju skaļi. Tā klusiņām pie sevis. Pāvil, taisnība, ka opis norāva segu, zem kuras jūs ar to zaldātu mīcījāties? Visi to stāstu zina, kad skatās uz tevi. Jūsu mīlestība esot smirdējusi pēc sūdiem.
Parādīsi man kā tu zīmē tos laimīgos amoriņus? Vismaz kāds ir laimīgs, vai ne? Es vienreiz redzēju, ka tu iepotēji insulīnu. Opis teica, ka esi ļoti slims, mēs visi zinām to stāstu.