|
|||||||
Nospiedumi Rokas, pa nakti guļot, biju pārsviedis pāri galvai. Noteikti vēl sapnī kliedzu: “Padodos!” Tik ilgi padevos, ka rokas paspēja notirpt. Telefons sāk vibrēt un pīkstēt. Novembra rīta gaisma ir biezi pelēka. Debesis izskatās pēc tām Japāņu tušas bildēm, kuras ar otiņu vilkām no vienas papīra malas uz otru pamatskolā. Tikai aiz loga purva mitrajā dūksnājā nebradā apcerīgas dzērves, bet klaiņojoši kaķi pa asfaltu. Sētnieks grābj lapas un saber melnos miskastes maisos rudens zeltu. Uzvaru melno tēju. Ziemeļvējš dzenā tvaiku garaiņus no atvērtā loga, kamēr mēģinu pieslēgt darba datoru. Parole telefonā, tad parole datorā, tad atkal pirksta nospieduma drošība telefonā. Beidzot esmu tiešsaistē. Un tēja atdzisa. Pirmais e-pasts par manu emocionālo stāvokli Covid laikā un strādājot attālināti. Kā Tu juties šodien? Atzīmē no 1 līdz 10. Kā es varu novērtēt sajūtas ciparu skalā? Ir dažādas dimensijas! Vai es jūtos labi, izlasot kliedzošos virsrakstu par notikumiem Baltkrievijā? Vai arī jūtos labi, kad atceros, ka omei būs kājas operācija? Vai jūtos labi, ka aiz loga nekrīt sniegs biezām un smagām pārslām? Kā Tu juties šomēnes? Atzīmē no 1 līdz 10.
|
|||||||