|
|||||||
Nospiedumi Istabā nesteidzīgi ieplūda rīts. Tumšs rīts. Atveru logu un ieelpoju lēni trūdošu koku lapu smaržu, drēgnu un rudenīgu. Šodien es neģērbjos un netaisos uz darbu. Novelku maksimāli ilgi brokastis. Ieslēdzu datoru un kustinu bezvadu pelīti pret biksēm stāvot virtuvē. Imitēju, ka strādāju pie ekrāna, lai dators nepaspēj iemigt. Kurjers atved pasūtīto pārtiku sarkanos maisos. Darbs iezogas manā privātajā telpā. Tas drīzāk iespiežas šaurajā hruščovka ar saviem pārdošanas plāniem, excel tabulām un stabiņiem. Iedzeru siltu tēju. Jau pāri diviem. Pa kuru laiku? Tikko piesēdos pie galda. Aiz loga slīd mākoņi, balti un izkaisīti, tie plūst sava ritmā. Tie ir pakļauti vēja plūsmai, taču izskatās tik brīvi. Tālāk par debesīm tāpat tie netiks, brīvība ir spējā pārvērsties par lietus lāsēm. Pārtapt par ko citu nekā tu esi tagad. Vibrē telefons. Lekcijas notiks tiešsaitē. Kāds apslimis, kāds ies uz pārbaudēm. Nevar riskēt. Darbs mājās. Lekcijas mājās. Veikals pieved ēdienu. Kad es pārtapšu par to, kas es neesmu tagad?
|
|||||||