 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Nospiedumi
Smagas lietus lāses dauza strauji plūstošo straumi gar ietves malām. Ūdens lēni ieplūst kanalizācijas restēs, lai nestos tālāk zem ielām, tumšās caurulēs uz attīrīšanās iekārtām, tad var būt uz jūru? Vai arī paliks iesprostots pilsētas čuguna trubās, plūstot no dzīvokļa uz dzīvokli, un ieraudzīs gaismu uz īsu brīdi, kad kāds atvērs krānu, lai nomazgātu netīros traukus vai sasvīdušo un tik cilvēcisko ķermeni. Mēs arī nolīstam no debesīm? Tad izejam cauri visai sistēmai, lai atkal kādā brīdi atgrieztos dabas ciklā?
Kad lietus lāses paliek pavisam sīkas, izlienu no slēpņa zem koka un skrienu uz ofisa durvīm, lai tiktu iesūkts stiklotā biroja ēkā.